11. martā Eiropas Savienība pārskaitīja trešo maksājuma daļu no 3,1 miljarda eiro Kopienas aizdevuma Latvijai, par ko vienojās 2009. gada janvārī un kas ir daļa no daudzpusējās finanšu palīdzības paketes 7,5 miljardu eiro vērtībā. Tas ir veikts pēc pozitīva Komisijas novērtējuma par to, kā Latvijas pārvaldes iestādes ir īstenojušas ar šo maksājumu saistītos ekonomiskos nosacījumus.

Eiropas Komisija 9.martā ierosināja izveidot Eiropas mēroga iniciatīvu “Eiropas mantojuma zīme”. Zīmes mērķis ir pievērst uzmanību objektiem, kas godina un simbolizē Eiropas integrāciju, ideālus un vēsturi. No Latvijas jaundibinātajai Eiropas Savienības Kultūras mantojuma zīmei izvirzīti trīs objekti: Rīgas vēsturiskais centrs, Kuldīgas vecpilsēta un Rundāles pils komplekss.

Apstiprināta kārtība, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitāte „Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā”, kurai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami 8,2 miljoni latu.

5.-6.martā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības ārlietu ministru neformālā sanāksmē Kordovā, Spānijā. Pēc Eiropas Savienības prezidējošās valsts Spānijas ārlietu ministra M.A.Moratinosa (Miguel Angel Moratinos) iniciatīvas ministru tikšanās darbakārtībā uzmanība tika pievērsta izaicinājumiem kopējās ārējās un drošības politikas jomā, ar ko ES saskaras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas sēdē šā gada 4. martā tika apstiprināti projektu vērtēšanas kritēriji ES fondu aktivitātei, kas paredz atbalstu partnerībās organizētām nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai. Aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Sociālā fonda  finansējums būs aptuveni 10 miljoni latu.

Pirms Starptautiskās sieviešu dienas Eiropas Komisija pieņēma Sieviešu hartu, tādējādi pastiprinot un paplašinot savu apņemšanos nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šajā politiskajā deklarācijā ir izklāstītas piecas galvenās darbības jomas un Komisijas apņemšanās dzimumu līdztiesības perspektīvu nākamajos piecos gados iekļaut visās politikas jomās, vienlaikus veicot īpašus līdztiesības veicināšanas pasākumus.

Eiropas Komisijas izsludinātajā plakātu konkursā "I love Europe" par uzvarētāju kļuvusi Poznaņas Mākslas akadēmijas (Polija) studente Maria Milenko. Viņas veidotais dizains tika atzīts par labāko no 1700 konkursam pieteiktajiem darbiem, un tas kļūs par 2010. gada Eiropas dienas oficiālo plakātu.

4.martā Eiropas Komisija atlasījusi 43 enerģētikas projektus, kuri sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanā, kā arī palielinās mūsu energoapgādes drošību, izveidojot pārrobežu infrastruktūru. Ar šīs dienas lēmumu Komisija piešķir 2,3 miljardus eiro 31 gāzes un 12 elektroenerģijas projektiem, tostarp Baltijas valstu starpsavienojumu pilnveidošanai.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, piedaloties Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē Briselē, saistībā ar Eiropas Komisijas aizsākto stratēģiju „Eiropa 2020” uzsvēra nepieciešamību stiprināt zināšanu trīsstūri – attīstīt sadarbību starp zinātni, pētniecību, inovācijām un uzņēmējdarbību. Viņa piebilda, ka tā tiks veicināta gan ražošanai nepieciešamā pētniecība, gan tautsaimniecības attīstība un Eiropas konkurētspēja.

3.martā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Zviedrijas premjerministra biroja ES lietu ministri Birgitu Ulsoni (Birgitta Ohlsson), kas ieradusies vizītē Rīgā, lai apspriestu aktuālos Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumus, t.sk. gatavošanos 25.-26.marta Eiropadomei.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars otrdien tikās ar jauno Eiropas enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru, lai pārrunātu Latvijas prioritātes enerģētikā. Tikšanās laikā ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Latvijas enerģētikas politikas galvenais mērķis ir enerģētiskās neatkarības nostiprināšana, veidojot elektroenerģijas starpsavienojumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ceļot jaunu elektrostaciju elektroenerģijas bāzes jaudu palielināšanai un palielinot tā saucamās zaļās enerģijas īpatsvaru vietējās enerģijas ražošanā.

Neskatoties uz finanšu trūkumu, Valsts robežsardze izpilda Šengenas līguma prasības un sekmīgi apsargā Eiropas Savienības robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. To trešdien, 3.martā, tiekoties ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru, secināja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.

3.martā Eiropas Komisija ir uzsākusi stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot Eiropas Savienības ekonomiku nākamai desmitgadei. Komisija noteica trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus, kas jāīsteno, veicot konkrētus pasākumus Eiropas Savienības un valstu līmenī: „gudra” izaugsme (veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību), ilgtspējīga izaugsme (padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā, vienlaikus uzlabojot mūsu konkurētspēju) un iekļaujoša izaugsme (palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību).

No 2. līdz 11. martam Rīgā notiek Eiropas Komisijas Ekonomikas un monetāro lietu ģenerāldirektorāta kopīga misija ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku. Vizīšu laikā Valsts Kancelejā, Finanšu ministrijā, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, VID, Valsts kasē, Hipotēku un zemes bankā paredzēts apspriest Saprašanās memoranda izpildes gaitu, 2011. gada budžeta veidošanu un strukturālo reformu īstenošanu. Plānotas tikšanās arī ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, ar komercbanku pārstāvjiem un darba tirgus ekspertiem.

Valsts policija 2010. gada martā uzsāk īstenot Eiropas Savienības programmas „Noziedzības novēršana un apkarošana 2009” atbalstīto projektu „Jaunieši pret narkotikām”, kam piešķirts ES finansējums 419 962 eiro apmērā.

2.martā Eiropas Komisija ir sākusi sabiedrisko apspriešanu par labāko pieeju, kas nodrošinātu telesakaru pamatpakalpojumu pieejamību visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Pašreizējie noteikumi par telesakaru dienestu pienākumiem saistībā ar universālo pakalpojumu ir pieņemti 2002. gadā, un tie garantē Eiropas iedzīvotājiem piekļuvi publiskajiem telefona tīkliem un tādiem pakalpojumiem kā pamatpiekļuve internetam. Šodien sāktās apspriešanas mērķis ir noskaidrot, vai šie noteikumi un universālā pakalpojuma definīcijas būtu atjaunināmas sakarā ar digitālo laikmetu un vai tie būtu attiecināmi arī uz platjoslas pakalpojumiem.

Arvien vairāk Eiropas iedzīvotāju vēršas pie Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības dienestiem, lai rastu konkrētas atbildes un ātrus risinājumus jautājumiem un problēmām, ar kurām tiem nākas sastapties iekšējā tirgū. Tāds ir vispārējais secinājums, pie kāda nākusi Eiropas Komisija 1.martā publiskotajos gada ziņojumos par SOLVIT un dienestu “Iedzīvotāju ceļvedis”.

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas iekšējā tirgus izveides rezultātu apkopojumu dalībvalstis sasniegušas līdz šim labākos rezultātus, savlaicīgi ieviešot pieņemtos iekšējā tirgus noteikumus valsts tiesību aktos. Tomēr tām vēl joprojām jāuzlabo minēto noteikumu praktiska piemērošana. Vidēji tikai 0,7 % no iekšējā tirgus direktīvām, kuru ieviešanas termiņš ir beidzies, šobrīd nav iestrādātas valsts tiesību aktos (salīdzinoši 2009. gada jūlijā — 1,0 %). Latvija ir to 16 dalībvalstu vidū, kuras ir sasniegušas vai atkārtojušas līdz šim labākos rezultātus.

Kopš 2010.gada janvāra darbu ir uzsākusi Latvijas Darba devēju konfederācijas pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā Ilona Kiukucāne. Viņas uzdevums ir pārstāvēt konfederācijas biedru intereses Eiropas Savienības institūcijās un uzņēmēju organizācijās. Tādā veidā tiek nodrošināta tieša Latvijas darba devēju pozīciju aizstāvība Eiropas Savienības institūciju gatavotajos tiesību aktos.

2. martā no plkst. 10.00 līdz 11.30 www.esmaja.lv piedāvā tiešsaistē sekot speciālistu debatei par e-sasniegumiem Latvijā. Jums ir iespēja uzdot savus jautājumus, apgūt jaunas e-prasmes un novērtēt savu vietu e-lietu džungļos.

26. februārī Zemkopības ministrijā norisinājās ministrijas specializēto atašeju, kas strādā Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībā Krievijas Federācijā, tikšanās ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu dažādu lauksaimniekiem svarīgu jautājumu virzību Eiropas Savienībā un sadarbībā ar Krieviju, kā arī informētu par aktualitātēm nozares jomās Eiropas Savienības līmenī.

1. martā Eiropas Komisija pieņēma Zaļo grāmatu, kurā ir izklāstīti Eiropas Savienības politikas varianti mežu aizsardzībai un informācijai par meža resursiem un to stāvokli. Sabiedrības, dalībvalstu, Eiropas Savienības iestāžu un citu ieinteresēto personu atbildes par Zaļo grāmatu palīdzēs Komisijai izlemt, vai ir vajadzīgi ES līmeņa papildu pasākumi.

25. un 26.februārī Ārlietu ministrijā notika seminārs par Eiropas Savienības ārējām darbībām paredzētiem projektu konkursiem jeb finanšu instrumentiem – Attīstības sadarbības, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības, Pirmspievienošanās palīdzības un Eiropas Attīstības fonda instrumentiem. Seminārs organizēts sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

26.februārī notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa tikšanās ar Turcijas Eiropas lietu ministru, galveno sarunu vedēju ES pievienošanās sarunās Egemenu Bagišu (Egemen Bağış), kurš trīs Baltijas valstu apmeklējuma ietvaros ieradies vizītē Latvijā.  Tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas un Turcijas divpusējās attiecības, Turcijas ES integrācijas gaitu, sadarbību NATO operācijās, kā arī Turcijas redzējumu par situāciju tās kaimiņu reģionos.

Turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, arī šogad 15.aprīlī notiks ikgadējais Eiropas Savienības informācijas starpnieku forums, kas dos iespēju pārrunāt aktuālos Eiropas Savienības informācijas jautājumus, vienoties par kopīgiem plāniem un sadarbību, kā arī satikt vienam otru. Forumu organizē Ārlietu ministrija, Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Otrdien, 23. februārī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta sēdes protokollēmums, kas paredz noteikt prioritātes pieejamā budžeta finansējuma izlietošanā Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem 2010. gadā.

Ceturtdien, 25.februārī, Eiropas Komisijas konkursa „Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas Balvas 2010” starptautiskā žūrija tiksies, lai izvērtētu labākos pieteikumus, tostarp arī Latvijas pieteikumu, un noteiks uzvarētājus piecās konkursa kategorijās. Uzvarētāji tiks apbalvoti svinīgā pasākumā, kas norisināsies š.g. 1.maijā Madridē.

Pirmdien, 22.februārī Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro jautājumu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) ir parakstījis Papildu saprašanās memorandu (Saprašanās memoranda otro papildinājumu) starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku, tādējādi memorands ir stājies spēkā. Latvijas puses pārstāvji – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane – memorandu parakstīja piektdien, 19.februārī.

Četri jauni eiropieši apliecināja savas izcilās zināšanas par pilnvērtīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu, pareizi atbildot uz visiem jautājumiem tiešsaistes dārgumu meklēšanas spēlē, kas norisinājās Eiropas Savienības veselīga uztura kampaņas "Gardais bariņš" ietvaros. Labākie dārgumu meklētāji Lara García de Veas Piñeiro (1. vieta), Seamus Hickey (2. vieta), Francesca Martini un Silvia Vicari (3. vieta) četrās pasniegšanas ceremonijās Spānijā, Īrijā un Itālijā saņems uzvarētāju balvas, kas veicina fizisku aktivitāti un veselīga ēdiena gatavošanas ieradumus.

Otrdien, 23. februārī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojums, kas paredz grozījumus Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā.

Saeimas deputāti pirmdien, 22.februārī, tiekoties ar Čehijas parlamenta Deputātu palātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas delegāciju, pārrunāja sadarbību starptautiskajās organizācijās, kā arī abās valstīs veiktos pasākumus ekonomiskās lejupslīdes seku mazināšanai.

Eiropas Komisija šodien ierosināja, ka Eiropas Savienībai ir jāizdara spiediens, lai aizliegums starptautiskajai tirdzniecībai ar Atlantijas zilajām tunzivīm stātos spēkā nākamā gada laikā. Komisija ir ļoti nobažījusies, ka Atlantijas zilo tunzivju pārzveja, ko galvenokārt izraisa starptautiskā tirdzniecība, būtiski apdraud šīs zivju sugas krājumus. Priekšlikums tiks apspriests ar dalībvalstīm, lai sagatavotu ES kopējo nostāju nākamajā sanāksmē, kas veltīta Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām un kas no 2010. gada 13. līdz 25. martam norisināsies Dohā (Katara).

Satiksmes ministrija apstiprinājusi septiņus Eiropas reģionālās attīstības fonda projektus tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās. Lai tos varētu sākt īstenot, Satiksmes ministrija parakstīs vienošanos ar Liepājas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas un Ogres pašvaldību vadītājiem.

Lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu, saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu 2011.gads būs Eiropas brīvprātīgā darba gads. Lai varētu izstrādāt un 2010.gada otrajā pusgadā Eiropas Komisijai iesniegt apstiprināšanai Eiropas brīvprātīgā darba gada darba programmu, kurā tiks identificētas Latvijas prioritātes un atbilstošas atbalstāmās aktivitātes, Izglītības un zinātnes ministrija 19.februārī organizē publisku diskusiju „Plānojot Eiropas brīvprātīgā darba gadu, veicinot aktīvu pilsoniskumu (2011)”.

Šā gada 10.martā Lauku atbalsta dienests atsāks projektu pieteikumu pieņemšanu vairākos lauksaimniekiem nozīmīgos Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumos. Tie ir: “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, „Tūrisma aktivitāšu veicināšana” un „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”.

16. februārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru Kabineta rīkojumi, kas paredz grozījumus Eiropas Savienības fondu darbības programmās „Uzņēmējdarbība un inovācijas” un „Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Valdība apstiprinājusi darba grupas izveidi, kas Satiksmes ministrijas vadībā koordinēs valsts, pašvaldību institūciju un sociālo partneru sadarbību, lai nodrošinātu visu iesaistīto interešu pārstāvību Eiropas Savienības Integrētas jūrlietu politikas īstenošanā Latvijā.

Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas no jauna sagatavotie noteikumi par kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā.

Meklējot glābiņu no bargās ziemas solārijā, Latvijas iedzīvotāji sevi bieži pakļauj ultravioletajam starojumam, kas ir spēcīgāks par pusdienlaika sauli pie ekvatora un var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai, liecina publiskota Eiropas Komisijas finansēta pētījuma rezultāti. Pētījumā konstatēts, ka katras septītās "saules mašīnas" radītais ultravioletais starojums pārsniedz normu – 0,3 W/m2. Latvijā ultravioletā starojuma stiprums tika mērīts 11 solāriju iekārtām, un visos gadījumos tas vairākas reizes pārsniedza normu.

Pirmdien, 15.februārī, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti tiksies ar amatā apstiprināto Eiropas Savienības attīstības sadarbības komisāru Andri Piebalgu.

Cilvēki gatavi trūkumā palīdzēt viens otram, taču  valstij jāpieliek lielākas pūles, lai izmantotu ES atbalstu – pie šāda secinājuma Eiropas Savienības mājas sarunu istabā vakar nonāca diskusijas „Cīņa pret nabadzību?” dalībnieki.

11.februārī tika paziņoti Eiropas Komisijas trešā ikgadējā skolēnu tulkošanas konkursa "Juvenes Translatores" (latīņu valodā – "jaunie tulkotāji") uzvarētāji. 27 vislabāko tulkojumu autorus – pa vienam no katras ES dalībvalsts – martā aicinās uz Briseli saņemt balvas no Eiropas daudzvalodības komisāres. Latvijā uzvarētāja šogad ir Māra Braslava no Limbažu 3. vidusskolas.

Atzīmējot Eiropas 112 dienu 11. februārī, Eiropas komisāre Nēli Krūsa, kas atbild par digitālo programmu, ir rakstījusi dalībvalstīm, aicinot tās pastiprināt darbu, lai vairotu iedzīvotāju zināšanas par Eiropas vienoto ārkārtas zvanu numuru 112. Lai gan informētība ir mazliet uzlabojusies, trīs no četriem Eiropas Savienības pilsoņiem joprojām nezina, ka ārkārtas gadījumā var zvanīt uz 112, lai sazinātos ar policiju, ugunsdzēsējiem vai medicīnas dienestu gan no mājām, gan ceļojot pa Eiropas Savienību. Ja izveidotos reflekss zvanīt uz glābšanas līniju 112, kas tagad darbojas visās Eiropas Savienības valstīs, tiktu glābtas dzīvības un mazinātas traumas.

11. februārī, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes vadītājs Latvijā Andžs Ūbelis informēja par Eiropas Savienības fondu apguvi līdz 2009. gada beigām, 2010. gada mērķiem un Finanšu ministrijas jau veiktajiem un plānotajiem Eiropas Savienības fondu apguves vienkāršošanas pasākumiem.

11.februārī plkst.14:00 Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš parakstīs sadarbības protokolu ar nevalstiskajām organizācijām par sadarbību Eiropas Savienības jautājumos.

Eiropas Savienības mērogā veikts pētījums liecina, ka 50 % Eiropas pusaudžu tīmeklī publisko personiska rakstura informāciju, kas tiešsaistē saglabājas uz visiem laikiem un kas ikvienam pieejama. 9. februārī, kad visā pasaulē tiek atzīmēta drošāka interneta diena, Eiropas Komisija pusaudžiem atgādina: „Domā, ko publisko!” Komisija atzinīgi novērtē pasākumus socializēšanās tīklu vietnes izmantojošo bērnu aizsardzībai, kurus īstenojušas 20 sabiedrības, kas pagājušajā gadā parakstīja principus drošākiem socializēšanās tīkliem (IP/09/232). Lielākā daļa šo sabiedrību ir nodrošinājušas nepilngadīgajām personām līdzekļus, kā tie paši var mazināt tiešsaistē sastopamos apdraudējumus, vienkāršojot izmaiņu izdarīšanu privātuma iestatījumos, ļaujot bloķēt lietotājus vai izdzēst nevēlamus komentārus vai saturu. Tomēr Komisija uzsver, ka ir vēl daudz, kas jāpaveic, lai aizsargātu bērnus tiešsaistē. Tikai mazāk nekā puse socializēšanās tīklu sabiedrību (40 %) noklusējuma iestatījumos paredz, ka to personu profiliem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, var piekļūt tikai šo personu draugi, un tikai viena trešdaļa sabiedrību ir atbildējusi uz lietotāju iesūtītajiem ziņojumiem, kuros lūgta palīdzība.