"Eiropas Savienības informācijas aģentūra" (ESIA) ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša valsts aģentūra. ESIA izveidota, lai nodrošinātu sabiedrību ar pilnīgu, precīzu, aktuālu un viegli pieejamu informāciju par Eiropas Savienību (ES) un Latvijas dalību tajā. |
| Lasīt vairāk |
Eiropas Savienības informācijas aģentūras bibliotēka š.g. 17.novembrī būs slēgta, bet 22.novembrī strādās no plkst.11:00 līdz 19:00. |
Jaunumi
ESIA aicina uz kārtējo diskusiju „Finanšu krīze pasaulē un ES” diskusiju cikla "Man ir ko teikt" ietvaros 2008.gada 28.novembrī plkst. 15:30, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā. Diskusijā tiks apskatīti šādi jautājumi: finanšu krīzes norise ES, kā palīdz eiro? Kādas ir nacionālās reakcijas un ES saskaņotās darbības, kā arī ES (un SVF) institucionālā ietekme uz krīzes risinājumiem, Īslandes piemērs; konkurence valdību atbalsta privātam sektoram kontekstā. Diskusijā piedaīsies Guntars Krasts, Eiropas Parlamenta deputāts, Juris Kravalis, Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs un Brigita Baltača, Banku augstskolas prorektore.
| | | Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA) š.g. 26. novembrī un 2. decembrī Rīgā rīko seminārus bibliotekāriem “Aktualitātes Eiropas Savienībā”. Semināra laikā bibliotekārus iepazīstinās ar Latvijai nozīmīgākām aktualitātēm Eiropas Savienībā, īpašu uzsvaru liekot uz finanšu krīzi pasaulē un kā tā skar ES. 2009. gada 6. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tamdēļ seminārā iepazīstinās ar aktuālajām publikācijām par ES jautājumiem un citiem informācijas resursiem, kur meklēt nepieciešamo informāciju par dažādiem ES jautājumiem. Semināra noslēgumā būs iespēja apmeklēt Ziemeļu Ministru padomes biroja bibliotēku. | | | Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA) sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju š.g. novembrī ikvienam interesentam piedāvā bezmaksas apmācības par Eiropas Savienību (ES) – tās veidošanos, darbību, institūcijām, lēmumu pieņemšanu un Latvijas dalību tajā. Semināri iedzīvotājiem notiks Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulv. 28, 2.stāvā:
otrdien, 4.novembrī plkst. 9:00 - 14:00 (pieteikšanās vairs nav iespējama), | otrdien, 11.novembrī plkst. 13:00 - 18:00 (pieteikšanās vairs nav iespējama), | pirmdien, 24.novembrī plkst. 13:00 - 18:00 (pieteikšanās līdz 21.novembrim), | piektdien, 28.novembrī plkst. 09:00 - 14:00 (pieteikšanās semināram atvērta cilvēkiem, kuriem nepieciešams zīmju tulks), | pirmdien, 1.decembrī plkst.13:00 - 18:00 (pieteikšanās līdz 26.novembrim). |
28.novembrī seminārs tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību un tā laikā tiks nodrošināts tulkojums zīmju valodā. Pieteikšanās uz šo semināru ir atvērta tikai cilvēkiem, kuriem nepieciešams tulkojums. Pieteikšanās iespējama pa e-pastu esia@esia.gov.lv vai telefonu 67212611 norādot vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi un nodarbošanos. | | | Eiropas Parlaments 20.novembrī atbalstīja priekšlikumu Eiropā ieviest jaunu uzturēšanās atļaujas veidu — zilo karti. Dokuments balstās uz ASV zaļās kartes parauga un paredzēts augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei nozarēs, kur tā trūkst. Deputāti tomēr iesaka grozījumus: dot lielāku rīcības brīvību dalībvalstīm un novērst, ka sistēma rada "smadzeņu" aizplūšanu no trešajām valstīm. Parlaments apstiprina principu, ka priekšroka ir Eiropas speciālistiem. | | | Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam „Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteikumos sagatavoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu. | | | Eiropas Parlamenta deputāti iebilst pret Eiropas plānu vākt aviopasažieru datus, lai tos cīņai pret terorismu varētu izmantot tiesību aizsardzības iestādes. Tāda nostāja pausta 20.novembrī Strasbūrā pieņemtajā rezolūcijā par Pasažieru datu reģistru (PDR). Deputāti pauž bažas, ka iecerētie līdzekļi neattaisno mērķus un apdraud tiesības uz privāto dzīvi. | | | 2008.gada 17.oktobrī Eiropas Savienībā (ES) tika uzsākta ES atbalsta programmas „Skolas piens” informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir mudināt bērnus lietot piena produktus, paplašināt informāciju par ES līdzekļu pieejamību skolām, kā arī vairāk informēt par pienu kā vērtīgu produktu uzturā. | | | Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 20.novembrī, Eiropas Savienības mājā svinīgajā ceremonijā tika apbalvoti Eiropas Komisijas rīkotā konkursa jauniešiem "Bērna tiesības uz aizsardzību" uzvarētāji. Pirmo vietu konkursā vecuma grupā no 12-14 gadiem ieguva Ķekavas mākslas skolas komanda "B6" un vecuma grupā no 15-18 gadiem Liepājas 15.vidusskolas komanda "Ansītis un Grietiņa". Abu vecuma grupu 1.vietu ieguvēju plakāti ir nosūtīti uz Parīzi, kur žūrijas komisija vērtēs konkursa uzvarētāju darbus no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. | | | Europeana - Eiropas multivides tiešsaistes bibliotēka no 20.novembra kļūst pieejama sabiedrībai. Tīmekļa vietnē Europeana interneta lietotāji visā pasaulē tagad var piekļūt vairāk nekā diviem miljoniem grāmatu, karšu, ierakstu, fotogrāfiju, arhīvu dokumentu, gleznu un filmu no 27 ES dalībvalstu nacionālo bibliotēku un kultūras iestāžu fondiem; Europeana paver jaunas iespējas izzināt Eiropas mantojumu: ikviens, kurš interesējas par literatūru, mākslu, zinātni, politiku, vēsturi, arhitektūru, mūziku vai kino, varēs bez maksas un īsā laikā piekļūt Eiropas ievērojamākajām kolekcijām un meistardarbiem vienotā virtuālajā bibliotēkā, izmantojot tīmekļa portālu, kas pieejams visās ES valodās. Taču tas ir tikai iesākums. | | | Šā gada 19.novembrī un 20.novembrī Briselē, pēc asām un ilgām diskusijām Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) Prezidējošā valsts Francija panākušas politisku vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas pielāgošanu jeb „Veselības pārbaudi”. Pēc atkārtotiem sarunu raundiem starp Eiropas Komisiju, Francijas Prezidentūru un katru no ES dalībvalstīm, kā arī pēc apspriestiem vairākiem piedāvātiem kompromisu variantiem, sarunās sagatavots gala kompromisa dokuments, kas paredz daudz tehnisku, kaut arī ne radikālu izmaiņu ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). | | | 20.novembrī Ministru kabinets pieņēma Latvijas Republikas nostājas projekta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpuma procedūras ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti. | | | Eiropas Komisija atzinīgi novērtēja 19.novembrī Lauksaimniecības padomē panākto politisko vienošanos saistībā ar tās priekšlikumu par Eiropas Savienības programmu skolēnu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Ik gadu tiks atvēlēti 90 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai nodrošinātu svaigu augļu un dārzeņu iegādi un sadali skolām. Šo budžetu papildinās arī no to dalībvalstu valsts budžeta un privātā sektora līdzekļiem, kuras izvēlēsies piedalīties programmā. | | | Eiropas Komisija šodien iesniedza gada ziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzību. Tajā aprakstīts, kā Komisija labāka regulējuma mērķus īsteno darbībās – tiekties labāk novērtēt ietekmi uz valsti, sagatavojot tiesību aktus; sadarboties ar dalībvalstīm, lai risinātu iedzīvotāju problēmas, atrisinot tās ātrāk un efektīvāk nekā tiesvedībā; uzlabot pārkāpumu izskatīšanas efektivitāti un veicināt dialogu ar Padomi, Eiropas Parlamentu un sabiedrību par tiesību aktu piemērošanu.
| | | Šodien publicētais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka darbaspēka mobilitāte no valstīm, kas pievienojušās ES 2004. un 2007. gadā, ir pozitīvi ietekmējusi dalībvalstu ekonomiku un nav izraisījusi nopietnus traucējumus viņu pašu darba tirgos. Darbaspēks no ES-8, kā arī no Bulgārijas un Rumānijas ir devis lielu ieguldījumu stabilā ekonomikas izaugsmē, būtiski neaizstājot vietējos darbiniekus un nesamazinot viņu algas. Gan ES kopumā, gan lielākajā daļā valstu darbaspēka plūsmas bijušas ierobežotas salīdzinājumā ar darba tirgu lielumu un pieplūdumu no valstīm ārpus Eiropas Savienības.
| | | Eiropas patērētāju lietu komisāre Meglena Kuneva šodien oficiāli atklāja pirmo Eiropas maģistra studiju programmu patērētāju lietu jomā. Tā būs ES atbalstīta studiju programma, kuru varēs apgūt 13 pilsētās 9 ES dalībvalstīs: Vācijā, Francijā, Spānijā, Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē. Šīs programmas mērķis ir ieviest profesionālu apmācību patērētāju lietās, lai darba tirgū būtu pieejami kompetenti speciālisti, kuri risinātu ar patērētājiem saistītus jautājumus uzņēmējdarbībā, politikas izstrādē un pašās patērētāju organizācijās.
| | | 20. novembrī – Starptautiskajā bērnu tiesību dienā plkst. 11:00 Eiropas Savienības mājā svinīgajā ceremonijā tiks apbalvoti Eiropas Komisijas rīkotā konkursa jauniešiem "Bērna tiesības uz aizsardzību" uzvarētāji.
| | | Eiropas Komisijas jaunākais progresa ziņojums par valsts atbalstu liecina, ka dalībvalstis aizvien biežāk izmanto nesen pārskatītajos ES valsts atbalsta noteikumos paredzētās iespējas, lai labāk izmantotu valsts atbalstu. Dalībvalstis 2007. gadā vidēji 80 % no sava atbalsta piešķīra horizontāliem mērķiem salīdzinājumā ar apmēram 50 % no atbalsta deviņdesmito gadu vidū, palielinot pētniecībai un izstrādei paredzētos līdzekļus, kā arī līdzekļus atbalstam vides aizsardzībai. Dalībvalstu un Komisijas koordinētā rīcība, reaģējot uz pašreizējo krīzes situāciju, ir ļāvusi ātri īstenot finanšu nozarei paredzētus atbalsta mehānismus, kas atbilst ES valsts atbalsta noteikumiem.
| | | Ņemot vērā vairāk nekā gadu ilgušās diskusijas par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes” jautājumiem, lēmumu pieņemšana par iespējamām izmaiņām ir nonākusi fināla stadijā, un vakar, 18.novembrī, kā arī šodien no rīta, 19.novembrī notiek aktīvas diskusijas Eiropas Parlamentā (EP). Šonakt vai rīt no rīta ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, iespējams, tiks panākta politiska vienošanās par šiem jautājumiem. | | | Eiropas Parlaments šodien pieņēma likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis — novērst atšķirības sieviešu un vīriešu atalgojumā par vienādu darbu. Sievietes Eiropas Savienībā vidēji pelna par 15% mazāk nekā vīrieši; privātajā sektorā starpība ir 25%. | | | Eiropas Komisija atzinīgi novērtēja šodien ES Lauksaimniecības padomē panākto politisko vienošanos saistībā ar tās priekšlikumu par Eiropas Savienības programmu skolēnu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Ik gadu tiks atvēlēti 90 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai nodrošinātu svaigu augļu un dārzeņu iegādi un sadali skolām. Šo budžetu papildinās arī no to dalībvalstu valsts budžeta un privātā sektora līdzekļiem, kuras izvēlēsies piedalīties programmā.
| | | ES atbalsts, lai bērni skolās varētu saņemt augļus un dārzeņus bez maksas vai par pazeminātu cenu, palīdzēs pilnveidot viņu uzturu, kā arī attīstīt veselīgus ēšanas paradumus. Parlaments šodien atbalstīja projektu kopumā, tomēr ierosināja palielināt tā budžetu. Deputāti arī vēlas precizējumus par to, kuri produkti jāatbalsta. | | | ES patērētāju tiesību komisāre Meglena Kuneva, ASV Patēriņa produktu drošuma komisijas priekšsēdētāja Nensija Norda un Ķīnas AQSIQ ministra vietnieks Wei Chuanzhong 17.novembrī Briselē tikās pirmajā augsta līmeņa trīspusējā sammitā par ražojumu drošumu. Šī augsta līmeņa tikšanās ir paredzēta, lai politiski iedarbīgi demonstrētu, ka visas puses ir apņēmušās ierindot ražojumu drošuma problēmu starptautiskās politiskās dienaskārtības augšgalā, atzīstot, ka atvērtus tirgus var veidot, ja ir nodrošināta globālo ražojumu piegādes ķēžu stingra un droša pārvaldība. | | | 14.novembrī Nicā, Francijā, tikās Eiropas Savienības (ES) un Krievijas vadītāji. Samitā tika pārrunāts konflikts Gruzijā, kā arī 12.augusta Sarkozī-Medvedeva “sešu punktu plāna” izpilde un citi krīzes noregulējuma aspekti.
| | | Eiropas Komisija 14.novembrī ierosināja jaunu Padomes regulu, ar ko tiek pārveidota ES zivsaimniecības kontroles sistēma. Rezultātā iegūsim pilnībā modernizētu sistēmu inspicēšanai, uzraudzībai, kontrolei, pārraudzībai un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumu ievērošanai visos tirgus posmos — sākot ar zveju un beidzot ar mazumtirdzniecību. Saskaņotas inspekciju procedūras un augstāki standarti nodrošinās vienveidīgu kontroles politikas piemērošanu valstu līmenī, tajā pašā laikā ņemot vērā dažādu flotu daudzveidību un specifiku. | | | „2004.–2006.gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda finanšu līdzekļu apguves rādītāji uz šā gada 30.septembri ļauj prognozēt, ka Latvija apgūs „vecajā” struktūrfondu periodā piešķirto finansējumu,” norāda īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks, uzsverot, ka, „lai arī vairākas aktivitātes šajā periodā tika uzsāktas novēloti, par tām var runāt kā izņēmumiem atšķirībā no valdības šā brīža piedāvājuma 2009.gada valsts budžeta projektā „iesaldēt” 63 aktivitātes par kopējo finansējumu vairāk nekā 127 miljoni latu”. | | | Pēc labāko projektu atlases šā gada sākumā Eiropas Komisija 13.novembrī Briselē notiekošajā ceremonijā 12 sabiedrības līdzdalības projektiem piešķir “Zelta zvaigznes par aktīvu Eiropas pilsoniskumu”. Ceremonijā tiks arī oficiāli atklāts 2008. gada forums “Eiropa pilsoņiem”, kurā būs iespējams apspriest sabiedrības līdzdalības nozīmi un tās ietekmi Eiropā. | | | Eiropas Komisija 13.novembrī iesniedza priekšlikumus par plašiem enerģētikas pasākumiem, kas uzlabos energoapgādes drošību Eiropā un palīdzēs īstenot 20-20-20 mērķus klimata pārmaiņu jomā, par kuriem vienošanos panāks decembrī. Komisija nāk klajā ar jaunu stratēģiju, kā iedibināt dalībvalstu solidaritāti enerģētikas jomā, un jaunu politiku par energotīkliem, lai stimulētu investīcijas efektīvākos energotīklos, kas rada mazāk CO2 emisiju. Komisija ierosina jaunu ES Energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plānu; tajā noteiktas piecas jomas, kurās vajadzīga enerģiskāka rīcība, lai nodrošinātu ilgtspējīgu energoapgādi. | | | Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu regulai par kredītvērtējuma aģentūrām. Šis priekšlikums ir daļa no priekšlikumu kopuma, kura nolūks ir rast risinājumus finanšu krīzei un kurš papildina Komisijas priekšlikumus saistībā ar „Maksātspēju II”, Kapitāla prasību direktīvu, Depozītu garantiju sistēmu un grāmatvedības standartiem. Šie jaunie noteikumi ir sagatavoti, lai nodrošinātu augstas kvalitātes kredītvērtējumus, kurus neietekmē vērtējumu jomai raksturīgie interešu konflikti. | | | Augļu un dārzeņu lielumu un formu regulējošie noteikumi drīzumā nokļūs vēstures mēslainē, jo ES dalībvalstis 12.novembrī nobalsoja par Komisijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir atcelt noteiktus tirdzniecības standartus 26 veidu augļiem un dārzeņiem. Šī iniciatīva, kas paredz atteikšanos no minētajiem standartiem, ir svarīga to pasākumu daļa, kurus Komisija patlaban īsteno, lai racionalizētu un vienkāršotu ES noteikumus un atteiktos no liekas birokrātijas. Tirdzniecības standarti tiks saglabāti 10 veidu augļiem un dārzeņiem, tostarp āboliem, zemenēm un tomātiem, tomēr pat attiecībā uz šiem 10 veidiem dalībvalstis pirmo reizi varēs atļaut veikalos tirgot arī nestandarta produktus, ja vien tie ir attiecīgi marķēti un tādējādi atšķirami no "ekstra", "1. šķiras" vai "2. šķiras" produktiem. Citiem vārdiem sakot, pēc jaunajiem noteikumiem valsts iestādes varēs atļaut jebkura lieluma un formas augļu un dārzeņu tirdzniecību. | | | Labklājības ministrijas pārstāvji š.g. 14.novembrī Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības ministru neformālajā sanāksmē Lillē, Francijā diskutēs par darba samaksas atšķirību mazināšanu starp sievietēm un vīriešiem. | | | Dalībvalstis, reģionu un vietējās varas iestādes, NVO, starpvaldību iestādes un plaša sabiedrība no 3.novembra līdz 2008. gada 31. decembrim ir aicinātas izteikt savu viedokli par stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Galvenie stratēģijas mērķi ir uzlabot Baltijas jūras vidi, atbalstīt reģiona līdzsvarotu ekonomisko attīstību un padarīt to pieejamāku un drošāku. | | | No 2008. gada 10. novembra līdz 2009. gada 23. janvārim Klubs „Māja” – jaunatne vienotai Eiropai sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā rīko erudīcijas konkursu Latvijas vidusskolu un arodskolu skolēniem par Eiropas Savienību (ES) un tās nozīmi ikdienas dzīvē. Konkursa galvenā balva ir ceļojums uz ES dalībvalstīm. | | | 2008.gada oktobrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par Latvijas dalību ES iegūtie dati liecina, ka pozitīvi Latvijas dalību vērtē 24,4% aptaujāto (septembrī – 28,5%). Negatīvu attieksmi pauduši 22,7% (septembrī – 20,3%). Atbildi „ne laba, ne slikta lieta” izvēlējušies 47,3% aptaujas dalībnieku (septembrī – 46%). | | | Eiropas radiostaciju tīkls EURANET atklāj jauno interaktīvo interneta portālu ”Kopiena globālajā tīmeklī”, kas ir pieejams vairākās valodās. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un par saziņas stratēģiju un institucionāliem jautajumiem atbildīgā komisāre Margota Valstrēma pauda gandarījumu par atbalstu, ko Eiropas Komisija piecus gadus sniegs konsorcijam. | | | 4. novembrī LR Ministru kabinets izveidoja Koordinācijas darba grupu Latvijas valdības un Eiropas Komisijas vadības partnerības ieviešanai Latvijā komunikācijas īstenošanai Eiropas Savienības (ES) jautājumos. | | | 22.oktobrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Aleho Vidals – Kvadrass, ES Padomes vārdā Francijas ārlietu ministrs Žans Pjērs Žuijē un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma parakstīja politisku deklarāciju “Partnerība komunikācijā par Eiropu”, kuras mērķis ir veicināt Eiropas Savienības iestāžu un dalībvalstu sadarbību komunikācijā par Eiropu. Ar politisko deklarāciju iestādes un dalībvalstis ir nolēmušas veidot sinerģiju, lai kopā risinātu komunikācijas uzdevumus. | | | Oktobrī iznācis Eiropas Savienības informācijas aģentūras (ESIA) žurnāla „Latvija Eiropas Savienībā” vienpadsmitais numurs, kurā rakstu autori meklē atbildes uz jautājumu, vai Latvijas izglītības sistēma nodrošina Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju Eiropā un pasaulē. | | | Kā ES var panākt, lai visiem eiropiešiem — no Somijas ziemeļiem līdz Itālijas dienvidiem, no Īrijas rietumiem līdz Rumānijas austrumiem — būtu piekļuve platjoslas internetam? Šis ir galvenais jautājums, kas izvirzīts šodien publicētajā Komisijas ziņojumā. 2007. gadā ES platjoslas pakalpojumus izmantoja 36 % mājsaimniecību — tas ir trīsreiz vairāk nekā 2003. gadā. Tomēr 7 % ES iedzīvotāju (30 % lauku apvidos) tie joprojām nav pieejami. ES pastāv pārsteidzošas atšķirības — Dānijā, Luksemburgā un Beļģijā platjoslas pārklājums ir nodrošināts 100 % iedzīvotāju, taču vairāk kā 60 % iedzīvotāju Rumānijā (75 % lauku apvidos) platjoslas pakalpojumi nav pieejama. Pat ekonomiski attīstītās valstīs, piemēram, Itālijā un Vācijā platjoslas pārklājuma nav attiecīgi 18 % un 12 % iedzīvotāju, kas dzīvo lauku apvidos. | | | 22.septembrī Eiropas Komisija tiešsaistē sāk publisku apspriešanos par to, kādai jābūt ES jaunatnes politikai nākotnē. Šogad tiek atzīmēta ES jaunatnes politikas 20. gadadiena, un šī apspriešanās palīdzēs Komisijai novērtēt, kādi bijuši sadarbības rezultāti jaunatnes politikas jomā Eiropā kopš 2000. gada. Tādējādi turpmākajos mēnešos tiks noteikti arī jauni mērķi nākamajai desmitgadei. | | | Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisku apspriešanu par reglamentējošiem principiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro nākamās paaudzes platjoslas piekļuves tīklu (NGA) jomā. | | | | |
|
|