Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar priekšlikumu izveidot jaunu mikrofinansēšanas instrumentu, kas ļaus piešķirt mikrokredītus mazajiem uzņēmumiem un cilvēkiem, kas zaudējuši darbu un vēlas izveidot savu uzņēmumu. Šā instrumenta sākotnējais budžets būs 100 miljoni euro; vairāk nekā 500 miljonus euro varētu iegūt, izmantojot kopīgu iniciatīvu ar starptautiskām finanšu iestādēm, īpaši ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu. Šis jaunais instruments ir viens no pasākumiem, par kuriem Komisija paziņoja šā gada 3. jūnijā paziņojumā “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai”.

 Šodien Eiropas Komisija atbilstoši Padomes ieteikumam noteica Latvijai termiņu – 2012. gadu – pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai zem 3 % no IKP. Minētais termiņš atbilst Latvijā notiekošajam ekonomikas un budžeta korekcijas procesam un tās vidējā termiņa mērķim — ieviest euro —, kas ir budžeta korekcijas stratēģijas pamatā. Komisija arī nolēma atbalstīt aizdevuma otrā maksājuma EUR 1,2 miljardu apmērā izmaksu. Eiropas Savienība, ieskaitot vairākas ES dalībvalstis divpusēji, sniedz nozīmīgu finansiālo palīdzību EUR 5,3 miljardu apmērā, kas ir daļa no plašākas finansiālā atbalsta paketes, kurā arī SVF apņēmies ieguldīt EUR 1,7 miljardus. ES aizdevuma otrais maksājums EUR 1,2 miljardu apmērā tiks izmaksāts jūlijā pēc Papildus Saprašanās Memoranda parakstīšanas un aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos.

2009. gada. 1. jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Zviedrija no Čehijas Republikas pārņem ES prezidentūru. Zviedrijas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselenci Matss Stafansona (Mats Staffansson) kungs informatīvā pasākumā ES mājā iepazīstināja ar Zviedrijas ES prezidentūras prioritātēm.

Eiropas Komisija, sākoties atvaļinājumu sezonai, brīdina patērētājus par to, cik svarīgi ir izmantot atbilstošus saules aizsarglīdzekļus šovasar, un atkārtoti aicina pievērst uzmanību skaidrāk saprotamajai marķējuma sistēmai uz saules aizsarglīdzekļiem. Jaunais marķējums, tostarp jauns UVA logotips vai spiedogs uz pudelēm un aizliegums lietot maldinošus uzrakstus, piemēram, “pasargā no saules iedarbības” vai “absolūta aizsardzība”, ir atbilde uz 2006. gada septembrī pieņemto Komisijas ieteikumu par saules aizsarglīdzekļiem. Turklāt Komisija vēlas atgādināt patērētājiem, ka ir vairāki iemesli, kāpēc saules aizsarglīdzekļi izmantojami tikai kā viens no vairākiem pasākumiem, lai pasargātos no saules radītā ultravioletā (UV) starojuma.

Mobilo telefonu lādētāju nesavietojamība lietotājiem rada milzīgas neērtības un turklāt ir par iemeslu nevajadzīgiem atkritumiem. Tādēļ Eiropas Komisija ir aicinājusi nozari nākt klajā ar brīvprātīgu apņemšanos risināt šo problēmu, lai izvairītos no nepieciešamības pieņemt jaunus tiesību aktus. Tādēļ galvenie mobilo telefonu ražotāji ir vienojušies saskaņot ES lietotos lādētājus. Saprašanās memorandā (SM), kas šodien tika iesniegts Komisijai, nozare apņemas nodrošināt lādētāju savietojamību, izmantojot USB (mikro) savienojumu. Turklāt SM īstenošanu atvieglos jauni ES standarti, lai garantētu drošu lādētāja izmantošanu. Pirmā jauno savstarpēji savietojamo mobilo telefonu paaudze ES tirgū nonāks 2010. gadā.

No šā gada 13. jūlija līdz 13. augustam Lauku atbalsta dienests (LAD) otrajā kārtā pieņems projektu iesniegumus kompensāciju saņemšanai Eiropas Savienības Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Rīcības programmas pasākuma „Sociāli ekonomiskie pasākumi” aktivitātē „Kompensācijas zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) pēc pilnīgas zvejas darbību pārtraukšanas”. Otrās kārtas pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 1 500 000,00 LVL.

Bulgāru un grieķu valodā runājošajiem drīz būs iespēja izveidot „.eu” tīmekļa vietnes dzimtajā valodā. Šodien Eiropas Komisija pieņēma jaunus ES noteikumus, lai interneta lietotāji un uzņēmumi varētu reģistrēt domēna vārdu „.eu”, lietojot visu 23 Eiropas Savienības oficiālo valodu rakstu zīmes, tagad arī kirilicas un grieķu alfabēta burtus.

Vairāk nekā 8000 Latvijas neredzīgo cilvēku sākot ar šo nedēļu būs brīvi pieejama informācija par patērētāju tiesībām, jo Eiropas Savienības informatīvās kampaņas „Runā Droši! Tās ir Tavas patērētāja tiesības Eiropas Savienībā” informatīvie materiāli tagad izdoti arī audio formātā.

Consilium Tendering ir ES Padomes publiskā iepirkuma procedūras elektroniska platforma. Izmantojot šo līdzekli, uzņēmējdarbībā iesaistītās personas – darbuzņēmēji, piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji – var atrast informācijas apkopojumu par Padomes izsludinātiem iepirkumiem un vienkāršā, ātrā un drošā veidā iesniegt savus piedāvājumus elektroniski.

Vakar, 25. jūnijā, Luksemburgā notiekošās Eiropas Savienības Vides ministru padomes laikā tika diskutēts par pielāgošanos klimata pārmaiņām un rūpnieciskajām emisijām, tika izteikts ierosinājums par ĢMO audzēšanas aizliegšanu vai atļaušanu nacionālā līmenī, kā arī pieņemti nozīmīgi vides politikas lēmumi.

No 29.-30.jūnijam Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma teritorijā tiek organizēts eTwinning projektos iesaistīto skolotāju un skolēnu pirmais salidojums, kurā piedalīsies aktīvākie eTwinning projektu realizētāji. Salidojums „Caur pagātni uz nākotni” kopumā pulcēs ap 130 dalībnieku un tas norit Eiropas Radošuma un Inovācijas gada ietvaros.

Komisija šodien nosūtījusi deviņām dalībvalstīm argumentētus atzinumus sakarā ar pasākumu neveikšanu, lai transponētu Direktīvu 2005/47/EK par darba apstākļiem starptautiskā dzelzceļa transporta nozarē. Šādi atzinumi nosūtīti Francijai, Grieķijai, Igaunijai, Itālijai, Īrijai, Latvijai, Luksemburgai, Portugālei un Vācijai. Valstīm jāsniedz atbilde divu mēnešu laikā.

Šodien Komisija nosūtījusi argumentētu atzinumu Latvijai par to, kā tā īstenojusi ES noteikumus, kas aizliedz diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā dzimuma dēļ (2002/73/EK). Latvijas iestādēm divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde. Ja tās neatbild vai ja atbilde nav apmierinoša, Komisija var pieņemt lēmumu vērsties Eiropas Kopienu Tiesā.

Eiropas Komisija šodien uzsāka tiesisku darbību pret Latviju saistībā ar administratīvajiem maksājumiem, ko iekasē viens no Latvijas telesakaru regulatoriem — Elektronisko sakaru direkcija (ESD). Komisijai radušās bažas, ka administratīvie maksājumi, ko no uzņēmumiem iekasē par radiofrekvenču spektra izmantojuma kontroli, nav noteikti veidā, kas ir objektīvs, pārskatāms un samērīgs. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Latvijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli, kas ir pārkāpumu izmeklēšanas procedūras pirmais posms.

Šodien Eiropas Komisija nosūtīja oficiālu paziņojumu Čehijai, Grieķijai, Igaunijai, Latvijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovēnijai par to, ka tās savos tiesību aktos nepareizi transponējušas dažus Direktīvas 1999/44/EK aspektus, kas saistīti ar patēriņa preču pārdošanu un saistītajām garantijām, jo Komisijai ir bažas, ka šo valstu tiesību akti, iespējams, ir nepietiekami, lai īstenotu direktīvu.

18. un 19.jūnijā, Briselē notika Eiropadomes sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja ministru prezidents Valdis Dombrovskis un piedalījās ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Eiropadomes laikā tika izskatīti vairāki Latvijai būtiski jautājumi – par nākamās aizdevuma daļas izmaksu Latvijai,  par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kā arī Baltijas reģiona enerģijas tirgus starpsavienojumu rīcības plānu un Austrumu partnerību. ES  valstu un valdību vadītāji panāca vienošanos par Īrijai nepieciešamajām juridiskajām garantijām un institucionālajiem jautājumiem saistībā ar Lisabonas līgumu, kā arī jauna ES finanšu uzraudzības ietvara izveidi un situāciju ES piena nozarē.

Tā kā ir gaidāms, ka decembrī plānotajā Kopenhāgenas konferencē tiks panākta vienošanās par jaunu starptautisko nolīgumu klimata jautājumos, klimata pārmaiņas būs centrālais jautājums Eiropas Komisijas rīkotajā 2009. gada Zaļās nedēļas konferencē, kas norisināsies 23.–26. jūnijā Briselē, Charlemagne ēkā. Ievērojot vadmotīvu „rīkoties un pielāgoties”, Zaļās nedēļas ietvaros — kas ir lielākā ikgadējā Eiropas vides politikai veltītā konference, — tiks risinātas daudzšķautņainās problēmas, ar kurām jāsaskaras, lai mazinātu ES un visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kuras jau notiek. Astoņas no šīm sesijām veltīs tam, lai nāktu klajā ar reālistisku redzējumu par pasauli ar zemu oglekļa koncentrāciju 2050. gada perspektīvā. Ir paredzams, ka šajā trīs dienu pasākumā piedalīsies vairāk nekā 4000 pārstāvju no Eiropas un valstīm ārpus Eiropas robežām. Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu uzstāsies ar runu noslēguma sesijā, kas notiks 26. jūnijā un kuras laikā tiks aplūkotas Kopenhāgenas nolīguma perspektīvas.

Internets attīstās strauji. Pirms 25 gadiem šis tīkls savienoja tikai aptuveni tūkstoš lietotājus, bet patlaban — jau aptuveni 1,5 miljardus cilvēku visā pasaulē. Šobrīd katram Eiropas iedzīvotājam vidēji ir vismaz viena internetam pieslēgta ierīce, piemēram, dators vai mobilais tālrunis. Tomēr turpmāko 5 līdz 15 gadu laikā simts vai pat tūkstoš reižu pieaugs sarežģītāku, mobilāku, tīklā saslēgtu un tik tikko samanāmu ierīču skaits ap mums. Eiropas Komisija šodien paziņoja par darbībām, lai nodrošinātu Eiropas vadošo lomu šādu jaunu savstarpēji savienotu objektu, piemēram, grāmatu, automobiļu, elektroierīču, pārtikas u.c. tīklu veidošanā. Šodien paziņotais rīcības plāns palīdzēs Eiropas iedzīvotājiem gūt labumu no šādas attīstības, vienlaicīgi risinot ar to saistītās problēmas, piemēram, attiecībā uz privātumu, drošību un personas datu aizsardzību.

Eiropas Komisija — Eiropas Savienības izpildinstitūcija — 18.jūnijā nāca klajā ar stratēģisku dokumentu, kurā aicināja panākt lielāku pārredzamību un daudzpusēju atbildību interneta pārvaldības jomā. Patlaban pasaulē ir 1,5 miljardi interneta lietotāju, un no tiem 300 miljoni mīt ES 27 dalībvalstīs. Pašlaik par interneta nozīmīgāko resursu koordināciju ir atbildīga privāta, ASV reģistrēta organizācija — Piešķirto nosaukumu un numuru Interneta korporācija (ICANN). Komisija uzskata, ka arī turpmāk galvenā loma interneta dienišķās darbības nodrošināšanā būtu jāpiešķir  privātajiem uzņēmumiem, tomēr šiem uzņēmumiem jābūt neatkarīgiem un jāuzņemas atbildība. Komisija uzskata, ka lēmumi par internetu, sevišķi par atvērtību un drošību, ir jāpieņem pārredzami un atbildīgi, jo tie skar ikvienu pasaules iedzīvotāju. Pašlaik ICANN darbojas saskaņā ar Kopējo projekta nolīgumu, ko uzņēmums noslēdzis ar ASV Tirdzniecības ministriju, tomēr šā līguma darbības termiņš ir 2009. gada 30. septembris. Eiropas Komisija uzskata, ka interneta pārvaldībai nākotnē jāatspoguļo tas, cik nozīmīgs globālais tīmeklis ir kļuvis visām valstīm.

Trešdien, 17. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie MK noteikumi par vienotu Eiropas Savienības (ES) komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru, kas paredzēs kārtību, kādā piešķir vienotu ES komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI numurs), kā arī  pagaidu numuru (ad hoc numurs).

 Eiropas Komisijas aizsāktajā apspriešanas procesā, kurā iesaistītas ieinteresētās puses un transporta eksperti, tika apzinātas sešas svarīgākās tendences un problēmas, kas ietekmēs transporta politiku turpmākajās desmitgadēs, — sabiedrības novecošana, migrācija un iekšējā mobilitāte, vides problēmas, enerģijas avotu pieejamība, urbanizācija un globalizācija. Tās liek apzināties nepieciešamību turpmāko Eiropas transporta politiku orientēt uz integrētas, uz tehnoloģijām balstītas un ērti izmantojamas transporta sistēmas izveidi. Šodien pieņemot Paziņojumu par transporta nozares nākotni, Eiropas Komisija vēlas veicināt turpmākas diskusijas, kas palīdzētu izstrādāt konkrētus politikas priekšlikumus tās nākamajai Baltajai grāmatai, ko paredzēts pieņemt 2010. gadā.

Saistībā ar Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009) Eiropas Komisija sākusi fotokonkursu “Iztēloties jaunu pasauli”. Visu vecumu profesionāli un amatierfotogrāfi visā ES ir aicināti paust savu radošumu. Prestiža žūrija izraudzīs uzvarētājus, kuri balvās saņems fotografēšanas piederumus un ceļojumus uz ES pilsētām. Īpaši konkursam izveidota tīmekļa vietne http://www.imagine2009.eu/. Fotogrāfiju iesniegšanas termiņš ir 2009. gada 31. augusts.

15 % eiropiešu uzskata, ka viņi tikuši diskriminēti. Tas ir pietiekams iemesls, lai Eiropas Komisija jau sesto gadu pēc kārtas rīkotu žurnālistikas konkursu “Par dažādību. Pret diskrimināciju”. Balvai var pieteikties gan iespiesto, gan tiešsaistes mediju žurnālisti. Tā ļauj izcelt talantīgus plašsaziņas līdzekļu profesionāļus, kuri ar saviem rakstiem veido labāku izpratni par daudzveidības priekšrocībām un cīnās pret diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas, un rasu vai etniskās piederības dēļ. Šogad konkursā iekļauta jauna rakstu kategorija, kas atspoguļo saikni starp nabadzību un diskrimināciju.

Eiropas Komisija šodien iepazīstina ar priekšlikumu par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Piecus gadus pēc paplašināšanās reģionā jārisina vairāki neatliekami uzdevumi, tostarp jautājumi, kas saistīti ar ūdens pasliktināšanos Baltijas jūrā, sliktiem transporta savienojumiem, tirdzniecības šķēršļiem un enerģijas piegādi. Minētās problēmas ir saasinās, jo netiek nodrošināta efektīva koordinācija. Reģionu politikas komisāre Danuta Hībnere iepazīstināja ar stratēģiju, kas īpaši vērsta uz to, lai pēc iespējas izmantotu Baltijas jūras reģiona dalībvalstu un reģionu attīstības potenciālu — tajā dzīvo gandrīz 100 miljoni cilvēku.

Šodien 27 ES dalībvalstu ministri oficiāli pieņēma jaunos ES viesabonēšanas noteikumus, ko pagājušā gada septembrī ierosināja Eiropas Komisija (IP/08/1386) un aprīlī apstiprināja Eiropas Parlaments (IP/09/620). Jaunajos ES viesabonēšanas noteikumos ir paredzēts no 1. jūlija, tieši kad sākas atvaļinājumu laiks, līdz pat 60 % apmērā samazināt cenu par viesabonēšanu.  Jaunajā ES viesabonēšanas regulā jo īpaši norādīts tas, ka patērētāji, atrodoties citā ES valstī, nemaksā vairāk kā 11 eiro centus (bez PVN) par īsziņas nosūtīšanu. Patērētāji ar mobilo tālruni varēs arī sērfot tīmeklī, lejupielādēt filmas vai nosūtīt brīvdienu fotogrāfijas un atgriežoties mājās nesaņems šokējošus rēķinus par viesabonēšanu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem mobilo sakaru operatoriem būs arī jāaprēķina saviem klientiem maksa par viesabonēšanas zvaniem no mobilajiem tālruņiem par sekundi, nevis par minūti, pēc pirmajām 30 sekundēm, tādējādi samazinot tālruņa rēķinus līdz pat 24 % apmērā. Pēc šodien pieņemtā ES Ministru padomes apstiprinājuma jaunie ES viesabonēšanas noteikumi tagad stāsies spēkā no 1. jūlija visās 27 ES dalībvalstīs.

2009. gada maijā veiktajā sabiedriskās domas aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par Latvijas dalību ES iegūtie dati liecina, ka pozitīvi Latvijas dalību vērtē 22,5 % aptaujāto (2009. gada martā – 20 %). Negatīvu attieksmi pauduši 30 % (2009.gada martā – 28,8%). Atbildi „ne laba, ne slikta lieta” izvēlējušies 43,5 % aptaujas dalībnieku (2009. gada martā – 45,9 %). Latvijas dalību ES par „labu lietu” biežāk nekā caurmērā atzinuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, aptaujātie ar augstiem ienākumiem un Rīgā un Kurzemē dzīvojošie.

Valsts kanceleja, pamatojoties uz ministriju sniegto informāciju, ir atjaunojusi Eiropas Savienības (ES) programmu, kas darbojas Latvijā, apkopojumu. Šajā informatīvajā materiālā iekļautas gandrīz 50 dažādas programmas, kurās finansējumam var pieteikties nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, mācību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas. Programmu apkopojumā ir norādīts tās nosaukums, mērķi, kopējais finansējums, kā arī iespējamie finansējuma saņēmēji. Katrai programmai ir norādīta kontaktpersona Latvijā, kas var sniegt papildu informāciju par konkrēto programmu un atbildēt uz jautājumiem.

Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar savu redzējumu par to, kā Eiropas Savienības (ES) ūdeņos būtu nosakāmas zvejas iespējas 2010. gadam. Apspriešanās dokumentā izklāstīta pieeja, kuru Komisija iecerējusi izmantot kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un zvejas piepūles ierobežojumu noteikšanā nākamajam gadam.

Aktualitāšu arhīvs >>