Informējam, ka šis ir pēdējais Eiropas Savienības aktualitāšu pārskats. Turpmāk ES aktualitātes negatavosim šādā formātā.
Paldies visiem par sadarbību un aicinām Jūs apmeklēt Eiropas Savienības informācijas bibliotēku,
kas turpinās savu darbu ierastos darba laikos (darba dienās 11:00 - 19:00, sestdienās 11:00 - 16:00)
tajās pašās telpās Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvs.
2008. gada 16. - 22. decembris
Par 2008.gada Eiropas cilvēku Latvijā atzīts Eiropas Parlamenta Nācijas Eiropas grupas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Par Ģ.V.Kristovski aptaujā nodots visvairāk balsu, novērtējot viņa ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā Eiropā un pasaulē. Balsotāji īpaši atzīmējuši Kristovska ieguldījumu filmas „Padomju stāsts” izveides veicināšanā, totalitārā komunisma nosodīšanā Eiropas līmenī, kā arī aktīvo darbošanos Eiropas līmenī, aizstāvot Latvijas intereses. Aptaujā par Eiropas gada cilvēku Latvijā visbiežāk minētie kandidāti bija Ģirts Valdis Kristovskis, Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, Eiropas Savienības informācijas aģentūras direktore Linda Jākobsone, filmas „Padomju stāsts” režisors Edvīns Šņore un rakstniece Anna Žīgure. 16.12.2008.
17.decembrī Eiropas Parlaments apstiprināja ES pasākumu paketi klimata izmaiņu ierobežošanai. Parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu apstiprināja visus sešu paketē iekļautos dokumentus, par kuriem ES dalībvalstu vadītāji panāca vienošanos Eiropadomes laikā. Pasākumi paredz, ka līdz 2020.gadam 20% elektroenerģijas tirgus jānodrošina ar atjaunojamiem energoresursiem, vispārējais enerģijas patēriņš jāsamazina par 20% un par 20% jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisiju, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. 17.12.2008.
Gada inflācijas Latvijā novembrī samazinājusies par 2,1 procentpunktu – līdz 11,6%, tomēr vēl aizvien ir stabili augstākā ES, liecina Eurostat dati. Nākamie augstākie inflācijas rādītāji novembrī bija Igaunijā – 8,5%, Rumānijā – 6,8% un Maltā – 4,9%. Zemākā inflācija savukārt bija Vācijā un Portugālē – 1,4%, Francijā un Nīderlandē – 1,9%. Kopā ES gada inflācijas novembrī bija 2,8%, salīdzinot ar 3,7% oktobrī. 17.12.2008.
Būvniecības apjoms Latvijā šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 5,9%, kas ir trešais straujākais kritums starp visām ES valstīm, liecina Eurostat dati. Vēl straujāk nekā Latvijā būvniecība trešajā ceturksnī ir samazinājusies Spānijā – par 15,9% un Igaunijā – par 15,5%. Savukārt visstraujāk būvniecība ir augusi Rumānijā – par 27,8%, Slovēnijā – par 16,6% un Bulgārijā – par 13,5%. Vidēji visās ES valstīs ražošanas apjoms būvniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir samazinājies par 0,6%, bet eiro zonas valstīs – par 1,2%. 17.12.2008.
ES plāno ieviest datu apmaiņas sistēmu par automašīnas vadītāju veiktajiem pārkāpumiem citās ES dalībvalstīs. Līdz šīm bieži vien par citas ES dalībvalsts teritorijā izdarītajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vadītāji paliek nesodīti. Jaunā kartība, kuru 17.decembrī apstiprināja Eiropas Parlaments, attieksies uz četriem pārkāpuma veidiem – ātruma pārsniegšanu, vadīšanu alkohola reibumā, braukšanu bez drošības jostas un pie sarkanās gaismas. Lai izvairītos no tā, ka naudas sods paliek nesamaksāts, tiesībsargājošām iestādēm sodu izpilde būs jānodrošina tāpat, kā to dara ar līdzīgiem attiecīgajā valstī piespriestiem sodiem. 17.12.2008.
Vairāk nekā divas trešdaļas ES pilsoņu (69%) uzskata, ka to valstu ekonomika ir sliktā stāvoklī, savukārt 58% pilsoņu uzskata, ka sliktā stāvoklī ir visa Eiropas ekonomika kopumā, vēsta Eurobarometer 70. Pētījums liecina, ka ES pilsoņiem zudušas arī cerības par pozitīvu attīstību tuvākajā nākotnē. Vairāk nekā puse uzskata, ka viņu valstu ekonomika pasliktināsies nākamo divpadsmit mēnešu laikā, turpretim 41% tā domā par ekonomisko situāciju ES un 49% - pasaulē. 18.12.2008.
Neatrisināta robežstrīda dēļ Slovēnija nolēmusi izmantot veto tiesības un bloķēt turpmākas sarunas par Horvātijas iestāšanos ES. Slovēnijai ir iebildumi pret septiņām ES iestāšanās sarunu sadaļām, jo Horvātijas iesniegtie dokumenti varētu ietekmēt kopīgās robežas jautājumus, norādījis Slovēnijas premjerministrs Boruts Pahors. Reaģējot uz Slovēnijas rīcību, Horvātijā pieņēmās spēkā aicinājumi boikotēt Slovēnijas ražojumus. Petīcijas, kurās horvāti aicināti nepirkt Slovēnijā ražotās preces, internetā līdz 19.decembrim bija parakstījuši vairāk nekā 18 000 cilvēku. 19.12.2008.
Latvijas eksports šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, palielinājies par 18% - līdz 5,2 miljardiem eiro (3,7 miljardiem latu), kas starp visām ES dalībvalstī ir sestais lielākais pieauguma rādītājs, pēc Eurostat datiem. Straujāk nekā Latvijā eksports šogad palielinājies Lietuvā – par 34% - līdz 12,5 miljardiem eiro, Bulgārijā – par 22%, Rumānijā un Slovākijā – par 20% un Čehijā – par 19%. Savukārt lielākais eksporta kritums ir bijis Maltā – par 13% - līdz 1,3 miljardie eiro un Īrijā – par 5% - līdz 63,2 miljardiem eiro.
Latvijas imports gada pirmajos deviņos mēnešos tikpat kā nav mainījies, veidojot 8,3 miljardus eiro (5,8 miljardus latu). Importam nemainoties, bet eksportam palielinoties, Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts pirmajos deviņos mēnešos samazinājies līdz 3,1 miljardiem eiro (2,2 miljardiem latu), salīdzinot ar 3,9 miljardiem eiro (2,7 miljardiem latu) pirms gada. Visstraujāk imports šogad palielinājies Lietuvā un Bulgārijā – par 24%. Savukārt Īrijā un Maltā imports samazināsies par 4%, Grieķijā un Lielbritānijā – par 3%, Igaunijā – par 2%.
Lielākās eksportētājas ES deviņos mēnešos bija Vācija, Nīderlande un Francija. Vislielākais ārējās tirdzniecības pārpalikums ir bijis Vācijā, Nīderlandē un Īrijā. Savukārt lielākais ārējās tirdzniecības deficīts bijis Lielbritānijā, Spānijā un Francijā. 18.12.2008.
18.decembrī Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas finanšu noteikumus, kuros teikts, ka garantēto noguldījumu minimuma summa jeb 20 000 eiro jāpalielina vismaz līdz 50 000 eiro. Taču no 2010.gada bankām būtu jāgarantē vismaz 100 000 eiro. Deputāti šo punktu gan papildināja ar nosacījumu, ka šis otrais palielinājums stāsies spēkā tikai tad, ja Eiropas Komisijas ietekmes novērtējums, ko plānots sniegt līdz 31.decembrim, secinās, ka tāds plāns ir finansiāli dzīvotspējīgs. 18.12.2008.
18.decembrī Eiropas Parlaments apstiprināja ES 2009.gada budžetu. Nākamā gada ES budžeta izdevumu daļā plānotie maksājumi ir 116,1 miljards eiro (81,59 miljardi latu) jeb 0,89% nacionālā kopienākuma, bet saistības – 133,8 miljardi eiro (94,03 miljardi latu) jeb 1,03% nacionālā kopienākuma. Budžetam pievienotajā rezolūcijā Parlaments pauž gatavību sākt sarunas ar dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē, lai pārskatītu ES daudzgadu budžetu no 2007. līdz 2013.gadam. Pārskatīšana balstīsies uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā paredzēts ņemt vērā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu piecu miljardu eiro vērtībā. 18.12.2008.
Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Ziemeļvalstis un Latvijas valdība panāca vienošanos par finanšu palīdzību Latvijas ekonomikas stabilizācijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā. Eiropas Komisija plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu), Starptautiskais Valūtas fonds piešķirs 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), ziemeļvalstis – Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija kopā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu) un Pasaules Banka – 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā piešķirs vēl 0,5 miljardus eiro (0,35 miljardus latu), tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu). Finansiālā palīdzība tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka tiks īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības un politikas programmas mērķis ir palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. 22.12.2008.
22.decembrī Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā tika parakstīti līgumi par deviņu „Europe Direct” informācijas centru (EDIC) izveidošanu un uzturēšanu 2009.-2012.gadā. Līgumi parakstīti ar Gulbenes bibliotēku, Valmieras bibliotēku, Jelgavas rajona padomi un ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru par EDIC izveidi Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Ventspils, Rēzeknes un Jēkabpils informācijas sadarbības birojos. Kopumā visi deviņi EDIC no Eiropas Komisijas gadā saņems finansējumu 173 600 eiro apmērā, bet četros gados kopā – apmēram 700 tūkstošus eiro. 22.12.2008.
.
Informāciju sagatavoja
Lāsma Lapinska
projektu vadītāja
Eiropas Savienības informācijas aģentūra
Tālr.: 67356569,
e-pasts: lasma.lapinska@esia.gov.lv
