Skaties filmu par ES Padomi
Padome ir Eiropas Savienības galvenā politisko lēmumu pieņemšanas iestāde. Dalībvalstu ministri tiekas Eiropas Savienības Padomē. Atkarībā no darbakārtībā izskatāmajiem jautājumiem, katru valsti pārstāv tas ministrs, kurš ir atbildīgs par konkrēto jomu (ārlietas, finanses, sociālie jautājumi, transports, lauksaimniecība utt.). |
| Padomes prezidentūru rotācijas kartība sešus mēnešus īsteno katra dalībvalsts. |
Padome ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu un koordināciju. | Eiropas Savienības Padome īsteno likumdošanas varu, parasti kopā ar Eiropas Parlamentu. |
| Padome koordinē dalībvalstu vispārējo ekonomikas politiku. |
| Padome definē un īsteno ES kopējo ārpolitikas un drošības politiku, pamatojoties uz Eiropadomes izstrādātajām pamatnostādnēm. |
| Padome Kopienas un Savienības vārdā slēdz starptautiskus nolīgumus starp ES un vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām. |
| Padome koordinē dalībvalstu rīcību un pieņem pasākumus attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. |
| Padome un Eiropas Parlaments ir budžeta lēmējinstitūcija, kas pieņem Kopienas budžetu. |
Padomes akti | Padomes akti var būt regulas, direktīvas, lēmumi, vienotās rīcības vai kopējās nostājas, ieteikumi vai atzinumi. Padome var arī pieņemt secinājumus, deklarācijas un rezolūcijas. |
Kad Padome darbojas kā likumdevēja iestāde, parasti tas notiek pēc Eiropas Komisijas iesniegtiem priekšlikumiem. Padome priekšlikumus izskata un pirms pieņemšanas var tos grozīt. |
| Šajā likumdošanas procesā aktīvs dalībnieks ir Eiropas Parlaments. Kopienas tiesību aktus plašā jautājumu lokā Parlaments un Padome pieņem kopā saskaņā ar koplēmuma procedūru. |
| Balsu skaits katrai valstij ir noteikts Līgumos. Līgumos ir definēti arī gadījumi, kad vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, kvalificēts balsu vairākums vai vienprātība. |
No 01.01.2007 kvalificēts balsu vairākums ir sasniegts, ja ir izpildīti šādi divi nosacījumi: | piekrīt dalībvalstu vairākums (dažos gadījumos divu trešdaļu vairākums); |
| par priekšlikumu ir nodotas vismaz 255 balsis, t.i., 73,9 % no kopējā balsu skaita (apmēram tikpat, cik iepriekšējā sistēmā). |
| Turklāt jebkura dalībvalsts var lūgt apstiprinājumu, ka balsis “par” pārstāv vismaz 62 % no Eiropas Savienības iedzīvotāju kopskaita. Ja konstatē, ka tā nav, lēmums nav pieņemts. |
Balsu sadalījums pa dalībvalstīm (no 01.01.2007) Valstis | Balsu skaits ES Padomē | Vācija, Francija, Itālija, Apvienotā Karaliste | 29 | Spānija, Polija | 27 | Rumānija | 14 | Nīderlande | 13 | Beļģija, Čehijas Republika, Grieķija, Ungārija, Portugāle | 12 | Austrija, Bulgārija, Zviedrija | 10 | Dānija, Īrija, Lietuva, Slovākija, Somija | 7 | Kipra, Igaunija, Latvija, Luksemburga, Slovēnija | 4 | Malta | 3 | KOPĀ | 345 |
Eiropadomē kopā sanāk Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji un Komisijas priekšsēdētājs. Tā definē Eiropas Savienības vispārējās politiskās pamatnostādnes. Eiropadomes sanāksmēs pieņemtie lēmumi ir ievērojams impulss Eiropas Savienības vispārējo politisko pamatnostādņu noteikšanā. Eiropadomes sanāksmes parasti notiek Briselē, Justus Lipsius ēkā.
Eiropas Savienības Padomes darba sagatavošanas struktūru saraksts (apstiprināts 2008. gada 21.janvārī) Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un citu iestāžu kompetenci attiecīgajās darba grupās nosaka Ministru kabineta rīkojums Nr. 385 (Ministru kabineta rīkojums). Ministru kabineta rīkojumā par katru darba grupu ir norādīta atbildīgā iestāde un viena vai vairākas līdzatbildīgās iestādes. Atbildīgajai iestādei ir jānodrošina, lai par darba grupas sanāksmē izskatāmo jautājumu, diskusijas gaitu un rezultātiem būtu informētas arī par attiecīgo darba grupu līdzatbildīgās iestādes, ja sanāksmē nepiedalās līdzatbildīgās iestādes pārstāvis.
Tā kā darba grupās var izskatīt gan jautājumus, kas ir atbildīgās iestādes kompetencē, gan jautājumus, kas ir līdzatbildīgās iestādes kompetencē, iestādēm ir savstarpēji jāvienojas par to, kuras pārstāvis piedalīsies sanāksmē, tāpat arī par to, kādā veidā notiks instrukcijas sagatavošana un informācijas apmaiņa starp iestādēm: Ārlietu ministrijas sagatavotā rokas grāmata.
Par katru ministriju līdzdalību darba grupās skatīties attiecīgās ministrijas Eiropas lietu koordinācijas departamentu sadaļās ministriju tīmekļa vietnēs (nosaukumi šiem departamnetiem visās ministrijās nav vienādi).
Eiropas Savienības prezidentūra Prezidenti ir attiecīgā perioda ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs.
|
