Eiropas Parlaments 20.novembrī atbalstīja priekšlikumu Eiropā ieviest jaunu uzturēšanās atļaujas veidu — zilo karti. Dokuments balstās uz ASV zaļās kartes parauga un paredzēts augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei nozarēs, kur tā trūkst. Deputāti tomēr iesaka grozījumus: dot lielāku rīcības brīvību dalībvalstīm un novērst, ka sistēma rada "smadzeņu" aizplūšanu no trešajām valstīm. Parlaments apstiprina principu, ka priekšroka ir Eiropas speciālistiem.

Eiropas Parlamenta deputāti iebilst pret Eiropas plānu vākt aviopasažieru datus, lai tos cīņai pret terorismu varētu izmantot tiesību aizsardzības iestādes. Tāda nostāja pausta 20.novembrī Strasbūrā pieņemtajā rezolūcijā par Pasažieru datu reģistru (PDR). Deputāti pauž bažas, ka iecerētie līdzekļi neattaisno mērķus un apdraud tiesības uz privāto dzīvi.

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai pasākumam „Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi noteikumos sagatavoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu.

2008.gada 17.oktobrī Eiropas Savienībā (ES) tika uzsākta ES atbalsta programmas „Skolas piens” informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir mudināt bērnus lietot piena produktus, paplašināt informāciju par ES līdzekļu pieejamību skolām, kā arī vairāk informēt par pienu kā vērtīgu produktu uzturā.

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 20.novembrī, Eiropas Savienības mājā svinīgajā ceremonijā tika apbalvoti Eiropas Komisijas rīkotā konkursa jauniešiem "Bērna tiesības uz aizsardzību" uzvarētāji. Pirmo vietu konkursā vecuma grupā no 12-14 gadiem ieguva Ķekavas mākslas skolas komanda "B6" un vecuma grupā no 15-18 gadiem Liepājas 15.vidusskolas komanda "Ansītis un Grietiņa". Abu vecuma grupu 1.vietu ieguvēju plakāti ir nosūtīti uz Parīzi, kur žūrijas komisija vērtēs konkursa uzvarētāju darbus no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Europeana - Eiropas multivides tiešsaistes bibliotēka no 20.novembra kļūst pieejama sabiedrībai. Tīmekļa vietnē Europeana interneta lietotāji visā pasaulē tagad var piekļūt vairāk nekā diviem miljoniem grāmatu, karšu, ierakstu, fotogrāfiju, arhīvu dokumentu, gleznu un filmu no 27 ES dalībvalstu nacionālo bibliotēku un kultūras iestāžu fondiem; Europeana paver jaunas iespējas izzināt Eiropas mantojumu: ikviens, kurš interesējas par literatūru, mākslu, zinātni, politiku, vēsturi, arhitektūru, mūziku vai kino, varēs bez maksas un īsā laikā piekļūt Eiropas ievērojamākajām kolekcijām un meistardarbiem vienotā virtuālajā bibliotēkā, izmantojot tīmekļa portālu, kas pieejams visās ES valodās. Taču tas ir tikai iesākums.

Šā gada 19.novembrī un 20.novembrī Briselē, pēc asām un ilgām diskusijām Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) Prezidējošā valsts Francija panākušas politisku vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas pielāgošanu jeb „Veselības pārbaudi”. Pēc atkārtotiem sarunu raundiem starp Eiropas Komisiju, Francijas Prezidentūru un katru no ES dalībvalstīm, kā arī pēc apspriestiem vairākiem piedāvātiem kompromisu variantiem, sarunās sagatavots gala kompromisa dokuments, kas paredz daudz tehnisku, kaut arī ne radikālu izmaiņu ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP).

20.novembrī Ministru kabinets pieņēma Latvijas Republikas nostājas projekta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpuma procedūras ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Eiropas Komisija atzinīgi novērtēja 19.novembrī Lauksaimniecības padomē panākto politisko vienošanos saistībā ar tās priekšlikumu par Eiropas Savienības programmu skolēnu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Ik gadu tiks atvēlēti 90 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai nodrošinātu svaigu augļu un dārzeņu iegādi un sadali skolām. Šo budžetu papildinās arī no to dalībvalstu valsts budžeta un privātā sektora līdzekļiem, kuras izvēlēsies piedalīties programmā.

Eiropas patērētāju lietu komisāre Meglena Kuneva šodien oficiāli atklāja pirmo Eiropas maģistra studiju programmu patērētāju lietu jomā. Tā būs ES atbalstīta studiju programma, kuru varēs apgūt 13 pilsētās 9 ES dalībvalstīs: Vācijā, Francijā, Spānijā, Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē. Šīs programmas mērķis ir ieviest profesionālu apmācību patērētāju lietās, lai darba tirgū būtu pieejami kompetenti speciālisti, kuri risinātu ar patērētājiem saistītus jautājumus uzņēmējdarbībā, politikas izstrādē un pašās patērētāju organizācijās.

Šodien publicētais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka darbaspēka mobilitāte no valstīm, kas pievienojušās ES 2004. un 2007. gadā, ir pozitīvi ietekmējusi dalībvalstu ekonomiku un nav izraisījusi nopietnus traucējumus viņu pašu darba tirgos. Darbaspēks no ES-8, kā arī no Bulgārijas un Rumānijas ir devis lielu ieguldījumu stabilā ekonomikas izaugsmē, būtiski neaizstājot vietējos darbiniekus un nesamazinot viņu algas. Gan ES kopumā, gan lielākajā daļā valstu darbaspēka plūsmas bijušas ierobežotas salīdzinājumā ar darba tirgu lielumu un pieplūdumu no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Eiropas Komisija šodien iesniedza gada ziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzību.  Tajā aprakstīts, kā Komisija labāka regulējuma mērķus īsteno darbībās – tiekties labāk novērtēt ietekmi uz valsti, sagatavojot tiesību aktus; sadarboties ar dalībvalstīm, lai risinātu iedzīvotāju problēmas, atrisinot tās ātrāk un efektīvāk nekā tiesvedībā; uzlabot pārkāpumu izskatīšanas efektivitāti un veicināt dialogu ar Padomi, Eiropas Parlamentu un sabiedrību par tiesību aktu piemērošanu.

Eiropas Komisijas jaunākais progresa ziņojums par valsts atbalstu liecina, ka dalībvalstis aizvien biežāk izmanto nesen pārskatītajos ES valsts atbalsta noteikumos paredzētās iespējas, lai labāk izmantotu valsts atbalstu. Dalībvalstis 2007. gadā vidēji 80 % no sava atbalsta piešķīra horizontāliem mērķiem salīdzinājumā ar apmēram 50 % no atbalsta deviņdesmito gadu vidū, palielinot pētniecībai un izstrādei paredzētos līdzekļus, kā arī līdzekļus atbalstam vides aizsardzībai. Dalībvalstu un Komisijas koordinētā rīcība, reaģējot uz pašreizējo krīzes situāciju, ir ļāvusi ātri īstenot finanšu nozarei paredzētus atbalsta mehānismus, kas atbilst ES valsts atbalsta noteikumiem.

20. novembrī – Starptautiskajā bērnu tiesību dienā plkst. 11:00 Eiropas Savienības mājā svinīgajā ceremonijā tiks apbalvoti Eiropas Komisijas rīkotā konkursa jauniešiem "Bērna tiesības uz aizsardzību" uzvarētāji.

Eiropas Komisija atzinīgi novērtēja šodien ES Lauksaimniecības padomē panākto politisko vienošanos saistībā ar tās priekšlikumu par Eiropas Savienības programmu skolēnu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Ik gadu tiks atvēlēti 90 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai nodrošinātu svaigu augļu un dārzeņu iegādi un sadali skolām. Šo budžetu papildinās arī no to dalībvalstu valsts budžeta un privātā sektora līdzekļiem, kuras izvēlēsies piedalīties programmā.

Ņemot vērā vairāk nekā gadu ilgušās diskusijas par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes” jautājumiem, lēmumu pieņemšana par iespējamām izmaiņām ir nonākusi fināla stadijā, un vakar, 18.novembrī, kā arī šodien no rīta, 19.novembrī notiek aktīvas diskusijas Eiropas Parlamentā (EP). Šonakt vai rīt no rīta ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, iespējams, tiks panākta politiska vienošanās par šiem jautājumiem.

Eiropas Parlaments šodien pieņēma likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis — novērst atšķirības sieviešu un vīriešu atalgojumā par vienādu darbu. Sievietes Eiropas Savienībā vidēji pelna par 15% mazāk nekā vīrieši; privātajā sektorā starpība ir 25%.

ES atbalsts, lai bērni skolās varētu saņemt augļus un dārzeņus bez maksas vai par pazeminātu cenu, palīdzēs pilnveidot viņu uzturu, kā arī attīstīt veselīgus ēšanas paradumus. Parlaments šodien atbalstīja projektu kopumā, tomēr ierosināja palielināt tā budžetu. Deputāti arī vēlas precizējumus par to, kuri produkti jāatbalsta.

ES patērētāju tiesību komisāre Meglena Kuneva, ASV Patēriņa produktu drošuma komisijas priekšsēdētāja Nensija Norda un Ķīnas AQSIQ ministra vietnieks Wei Chuanzhong 17.novembrī Briselē tikās pirmajā augsta līmeņa trīspusējā sammitā par ražojumu drošumu. Šī augsta līmeņa tikšanās ir paredzēta, lai politiski iedarbīgi demonstrētu, ka visas puses ir apņēmušās ierindot ražojumu drošuma problēmu starptautiskās politiskās dienaskārtības augšgalā, atzīstot, ka atvērtus tirgus var veidot, ja ir nodrošināta globālo ražojumu piegādes ķēžu stingra un droša pārvaldība.

14.novembrī Nicā, Francijā, tikās Eiropas Savienības (ES) un Krievijas vadītāji. Samitā tika pārrunāts konflikts Gruzijā, kā arī 12.augusta Sarkozī-Medvedeva “sešu punktu plāna” izpilde un citi krīzes noregulējuma aspekti.