11. martā Eiropas Savienība pārskaitīja trešo maksājuma daļu no 3,1 miljarda eiro Kopienas aizdevuma Latvijai, par ko vienojās 2009. gada janvārī un kas ir daļa no daudzpusējās finanšu palīdzības paketes 7,5 miljardu eiro vērtībā. Tas ir veikts pēc pozitīva Komisijas novērtējuma par to, kā Latvijas pārvaldes iestādes ir īstenojušas ar šo maksājumu saistītos ekonomiskos nosacījumus.

Eiropas Komisija 9.martā ierosināja izveidot Eiropas mēroga iniciatīvu “Eiropas mantojuma zīme”. Zīmes mērķis ir pievērst uzmanību objektiem, kas godina un simbolizē Eiropas integrāciju, ideālus un vēsturi. No Latvijas jaundibinātajai Eiropas Savienības Kultūras mantojuma zīmei izvirzīti trīs objekti: Rīgas vēsturiskais centrs, Kuldīgas vecpilsēta un Rundāles pils komplekss.

Apstiprināta kārtība, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitāte „Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā”, kurai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami 8,2 miljoni latu.

5.-6.martā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības ārlietu ministru neformālā sanāksmē Kordovā, Spānijā. Pēc Eiropas Savienības prezidējošās valsts Spānijas ārlietu ministra M.A.Moratinosa (Miguel Angel Moratinos) iniciatīvas ministru tikšanās darbakārtībā uzmanība tika pievērsta izaicinājumiem kopējās ārējās un drošības politikas jomā, ar ko ES saskaras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejas sēdē šā gada 4. martā tika apstiprināti projektu vērtēšanas kritēriji ES fondu aktivitātei, kas paredz atbalstu partnerībās organizētām nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai. Aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Sociālā fonda  finansējums būs aptuveni 10 miljoni latu.

Pirms Starptautiskās sieviešu dienas Eiropas Komisija pieņēma Sieviešu hartu, tādējādi pastiprinot un paplašinot savu apņemšanos nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šajā politiskajā deklarācijā ir izklāstītas piecas galvenās darbības jomas un Komisijas apņemšanās dzimumu līdztiesības perspektīvu nākamajos piecos gados iekļaut visās politikas jomās, vienlaikus veicot īpašus līdztiesības veicināšanas pasākumus.

Eiropas Komisijas izsludinātajā plakātu konkursā "I love Europe" par uzvarētāju kļuvusi Poznaņas Mākslas akadēmijas (Polija) studente Maria Milenko. Viņas veidotais dizains tika atzīts par labāko no 1700 konkursam pieteiktajiem darbiem, un tas kļūs par 2010. gada Eiropas dienas oficiālo plakātu.

4.martā Eiropas Komisija atlasījusi 43 enerģētikas projektus, kuri sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanā, kā arī palielinās mūsu energoapgādes drošību, izveidojot pārrobežu infrastruktūru. Ar šīs dienas lēmumu Komisija piešķir 2,3 miljardus eiro 31 gāzes un 12 elektroenerģijas projektiem, tostarp Baltijas valstu starpsavienojumu pilnveidošanai.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, piedaloties Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē Briselē, saistībā ar Eiropas Komisijas aizsākto stratēģiju „Eiropa 2020” uzsvēra nepieciešamību stiprināt zināšanu trīsstūri – attīstīt sadarbību starp zinātni, pētniecību, inovācijām un uzņēmējdarbību. Viņa piebilda, ka tā tiks veicināta gan ražošanai nepieciešamā pētniecība, gan tautsaimniecības attīstība un Eiropas konkurētspēja.

3.martā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Zviedrijas premjerministra biroja ES lietu ministri Birgitu Ulsoni (Birgitta Ohlsson), kas ieradusies vizītē Rīgā, lai apspriestu aktuālos Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumus, t.sk. gatavošanos 25.-26.marta Eiropadomei.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars otrdien tikās ar jauno Eiropas enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru, lai pārrunātu Latvijas prioritātes enerģētikā. Tikšanās laikā ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Latvijas enerģētikas politikas galvenais mērķis ir enerģētiskās neatkarības nostiprināšana, veidojot elektroenerģijas starpsavienojumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ceļot jaunu elektrostaciju elektroenerģijas bāzes jaudu palielināšanai un palielinot tā saucamās zaļās enerģijas īpatsvaru vietējās enerģijas ražošanā.

Neskatoties uz finanšu trūkumu, Valsts robežsardze izpilda Šengenas līguma prasības un sekmīgi apsargā Eiropas Savienības robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. To trešdien, 3.martā, tiekoties ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru, secināja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.

3.martā Eiropas Komisija ir uzsākusi stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot Eiropas Savienības ekonomiku nākamai desmitgadei. Komisija noteica trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus, kas jāīsteno, veicot konkrētus pasākumus Eiropas Savienības un valstu līmenī: „gudra” izaugsme (veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību), ilgtspējīga izaugsme (padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā, vienlaikus uzlabojot mūsu konkurētspēju) un iekļaujoša izaugsme (palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību).

No 2. līdz 11. martam Rīgā notiek Eiropas Komisijas Ekonomikas un monetāro lietu ģenerāldirektorāta kopīga misija ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku. Vizīšu laikā Valsts Kancelejā, Finanšu ministrijā, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, VID, Valsts kasē, Hipotēku un zemes bankā paredzēts apspriest Saprašanās memoranda izpildes gaitu, 2011. gada budžeta veidošanu un strukturālo reformu īstenošanu. Plānotas tikšanās arī ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, ar komercbanku pārstāvjiem un darba tirgus ekspertiem.

Valsts policija 2010. gada martā uzsāk īstenot Eiropas Savienības programmas „Noziedzības novēršana un apkarošana 2009” atbalstīto projektu „Jaunieši pret narkotikām”, kam piešķirts ES finansējums 419 962 eiro apmērā.

2.martā Eiropas Komisija ir sākusi sabiedrisko apspriešanu par labāko pieeju, kas nodrošinātu telesakaru pamatpakalpojumu pieejamību visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Pašreizējie noteikumi par telesakaru dienestu pienākumiem saistībā ar universālo pakalpojumu ir pieņemti 2002. gadā, un tie garantē Eiropas iedzīvotājiem piekļuvi publiskajiem telefona tīkliem un tādiem pakalpojumiem kā pamatpiekļuve internetam. Šodien sāktās apspriešanas mērķis ir noskaidrot, vai šie noteikumi un universālā pakalpojuma definīcijas būtu atjaunināmas sakarā ar digitālo laikmetu un vai tie būtu attiecināmi arī uz platjoslas pakalpojumiem.

Arvien vairāk Eiropas iedzīvotāju vēršas pie Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības dienestiem, lai rastu konkrētas atbildes un ātrus risinājumus jautājumiem un problēmām, ar kurām tiem nākas sastapties iekšējā tirgū. Tāds ir vispārējais secinājums, pie kāda nākusi Eiropas Komisija 1.martā publiskotajos gada ziņojumos par SOLVIT un dienestu “Iedzīvotāju ceļvedis”.

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas iekšējā tirgus izveides rezultātu apkopojumu dalībvalstis sasniegušas līdz šim labākos rezultātus, savlaicīgi ieviešot pieņemtos iekšējā tirgus noteikumus valsts tiesību aktos. Tomēr tām vēl joprojām jāuzlabo minēto noteikumu praktiska piemērošana. Vidēji tikai 0,7 % no iekšējā tirgus direktīvām, kuru ieviešanas termiņš ir beidzies, šobrīd nav iestrādātas valsts tiesību aktos (salīdzinoši 2009. gada jūlijā — 1,0 %). Latvija ir to 16 dalībvalstu vidū, kuras ir sasniegušas vai atkārtojušas līdz šim labākos rezultātus.

Kopš 2010.gada janvāra darbu ir uzsākusi Latvijas Darba devēju konfederācijas pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā Ilona Kiukucāne. Viņas uzdevums ir pārstāvēt konfederācijas biedru intereses Eiropas Savienības institūcijās un uzņēmēju organizācijās. Tādā veidā tiek nodrošināta tieša Latvijas darba devēju pozīciju aizstāvība Eiropas Savienības institūciju gatavotajos tiesību aktos.

2. martā no plkst. 10.00 līdz 11.30 www.esmaja.lv piedāvā tiešsaistē sekot speciālistu debatei par e-sasniegumiem Latvijā. Jums ir iespēja uzdot savus jautājumus, apgūt jaunas e-prasmes un novērtēt savu vietu e-lietu džungļos.