3.septembrī Eiropas Tautas partijas sanāksmes ietvaros Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru, pārrunājot ar enerģētikas drošību un infrastruktūras projektu attīstību saistītus jautājumus.

Ar sarunu par Latviju un starptautisko aizdevumu Eiropas Savienības mājā Rīgā atsākas diskusiju cikls "Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases". Tuvojoties Saeimas vēlēšanām un nākamā gada valsts budžeta peripetijām, temats ar jaunu sparu atguvis savu aktualitāti, to politiskajiem spēkiem izmantojot arī priekšvēlēšanu retorikā. 9.septembrī plkst. 17:00 Eiropas Savienības mājas sarunu istabā eksperti diskusijā runās par tematu "Latvija bez starptautiskā aizdevuma?".

Turpinot uzsākto kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu, no šī gada 1.septembra Eiropas Savienības teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 75W kvēldiega spuldzes. Šīs prasības attiecas, galvenokārt, uz spuldžu ražotājiem. Savukārt, iedzīvotāji un uzņēmēji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm.

1.septembrī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, kurā norādīti kritēriji, kas nepieciešami laba Eiropas jūru ūdeņu vides stāvokļa panākšanai. Tie dalībvalstīm palīdzēs  izstrādāt koordinētas  jūras vides stratēģijas katrai  jūrai attiecīgajā reģionā, nodrošinot saskaņotību un ļaujot salīdzināt panākumus starp reģioniem. Kritēriju noteikšana ir Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas prasība, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam panākt labu jūras ūdeņu vides stāvokli visās ES jūrās.

26.augustā Lietuvā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs un Igaunijas lauksaimniecības ministrijas eksperti vienojās, ka iesniegs Eiropas Komisijā lūgumu pagarināt lauksaimniecības un meža zemes pārdošanas ierobežojumu termiņu vēl uz trim gadiem. Pašlaik Latvijā lauksaimniecības un meža zemes līdz 2011.gada 1.maijam drīkst pirkt tikai tie Eiropas Savienības pilsoņi, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.

75% eiropiešu uzskata, ka ekonomikas un finanšu politikas spēcīgāka koordinēšana Eiropas Savienības dalībvalstu starpā būtu efektīva, pārvarot ekonomikas krīzi, – tā vēstīts Eirobarometra 2010. gada pavasara apsekojumā, kurā iekļauti Eiropas Savienībā divreiz gadā organizētās sabiedriskās aptaujas rezultāti. Apsekojums tika veikts maijā, kad Eiropas valstu parādu krīze sasniedza visaugstāko pakāpi.

23. augustā izsludināts projektu pieteikumu konkurss Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam ietvaros. Eiropas Savienība projektu pirmajam konkursam atvēlējusi vairāk kā 16.5 miljonus latu. Projekta īstenošanai no ES līdzekļiem iespējams saņemt līdz pat 90% līdzfinansējuma. Pieteikumus var iesnigt līdz š.g. 29. novembrim.

Eiropas Parlamenta informācijas Birojs un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā aicina piedalīties diskusijā „Kādam jābūt Eiropas Vēstures muzejam Briselē?”, kas notiks 25.augustā, plkst. 15.00 ES Mājas Sarunu istabā. Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Eiropas vēstures muzeja izveides gaitu un aicināt sabiedrību līdzdarboties pārrunās par muzeja izveides nozīmīgākajiem jautājumiem.

18.augustā internetā un septembrī klātienē sākas diskusijas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā „Es, Latvija un ES”. Ko esam sasnieguši, kur kļūdījušies pirmajos sešos dalības gados Eiropas Savienībā, ko darīt tālāk? Ikviens ir aicināts izteikt savas domas, kā arī nākt ar ieteikumiem Latvijas un ES amatpersonām, iesaistoties diskusijās ES mājas interneta vietnē http://eslatvijaunes.esmaja.lv.

Valsts aģentūra „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” aicina pašvaldību pārstāvjus, piedalīties informatīvajā seminārā par pašvaldību iespējām veidot starptautiskus jauniešu projektus Eiropas Savienības  neformālās izglītības programmā „Jaunatne darbībā”.

Pateicoties Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" dalībai Eiropas Savienības finansētā projektā, klausītājiem trīs Latvijas pilsētās augusta otrajā pusē 13.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros būs iespējams bez maksas baudīt četrus koncertus.

6.augustā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu projektus par nolīgumu parakstīšanu un noslēgšanu ar Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto, diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Nolīgumi par vīzu režīma atcelšanu starp ES un Brazīliju nodrošinās savstarpēju bezvīzu ceļošanas režīmu visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem ceļošanai uz Brazīliju pašlaik ir vajadzīga vīza.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus virknē Ministru kabineta noteikumu, kuros noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.– 2013.gadam pasākumos. Šie normatīvo aktu grozījumi nodrošinās lauksaimniekiem iespēju saņemt atbalstu investīciju projektiem kredītu fonda aizdevuma veidā.

Eiropas Komisija ir parakstījusi vienošanos ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu par Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu mehānismiem, saskaņā ar kuru Latvijai līdz 2014. gadam būs pieejams finansējums 72 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts tādām jomām kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņu novēršana, atjaunojamā enerģija, kultūras mantojuma aizsardzība, zinātne un pētniecība, sociālā attīstība, tieslietas un iekšlietas.

Atbilstoši Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes dotajam mandātam Eiropas Banku uzraugu komiteja (CEBS) sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku, Eiropas Komisiju un dalībvalstu banku sektora uzraudzības institūcijām ir veikusi Eiropas Savienības mēroga banku stresa testus, pārbaudot ES lielāko banku grupu dzīvotspēju pie dažādiem ekonomikas attīstības scenārijiem. Stresa testos pārbaudītās Latvijā pārstāvētās bankas ir uzrādījušas labus rezultātus pat esošajos ekonomiskajos apstākļos, kas norāda, ka mūsu reģiona banku sektors ir stabils.

26. jūlijā Eiropa Savienības dalībvalstu ministri Vispārējo lietu padomē formāli vienojās par Savienības augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos Katrīnas Eštones sagatavoto priekšlikumu ES Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienesta organizāciju un darbību. Pieņemtais lēmums dod pamatu sākt praktisku dienesta izveidi, tostarp tā personāla rekrutēšanu.

Konferencē „Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013.gada”, kas pagājušajā nedēļā notika Briselē, tika pausti dalībvalstu viedokļi par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas nepieciešamību, kā arī tās reformas nepieciešamību un līdzekļiem, kas būtu izmantojami KLP reformēšanā. Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš pēc konferences uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieku viedoklis par tiešo maksājumu taisnīgumu ir sadzirdēts un uzklausīts.

Izglītības un zinātnes ministrijas organizētās plānošanas sanāksmes laikā darba grupa konceptuāli vienojusies par pasākumiem, kas Latvijā 2011.gadā tiks īstenoti Eiropas Brīvprātīgā darba gada ietvaros. Šī gada mērķis ir veicināt un atbalstīt, it īpaši apmainoties ar pieredzi un labo praksi, dalībvalstu, vietējo un reģionu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienus radīt tādus nosacījumus, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi finansējumu LIFE+ programmas (Eiropas vides finansēšanas instrumenta) ietvaros 210 jauniem projektiem, tostarp četriem projektiem no Latvijas. Projekti aptver pasākumus dabas aizsardzības, vides politikas un informācijas un komunikācijas jomā. Pavisam kopā šo projektu ieguldījumu kopsumma ir 515 miljoni eiro, no kuriem ES piešķirs 249,8 miljonus eiro. Latvijas projektiem atvēlēti 8,3 miljoni eiro.

26.jūlijā ārlietu ministrs Aivis Ronis piedalīsies Briselē notiekošajās Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmēs. Vispārējo lietu padomes ietvaros plānota Beļģijas prezidentūras prioritāšu prezentācija. Ārlietu padomes ietvaros notiks diskusijas par aktuālo situāciju Sudānā,Tuvo Austrumu miera procesā, kā arī par situāciju Gruzijā un Irānā. Ārlietu ministriem paredzētas arī diskusijas par Rietumbalkāniem.