Tavas iespējas studēt ES dalībvalstu augstskolās

(Izglītības un zinātnes ministrija, 2008)

Kopš Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, iespēja studēt kādā no ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm ir palielinājusies. Tas nozīmē, ka mums kā Latvijas iedzīvotājiem ir tādas pašas iespējas studēt, piemēram, Francijā kā Francijas iedzīvotājiem. Arī studiju maksa visiem ES valstu pilsoņiem ir vienāda.

Faktu lapa

Profesionālo zināšanu papildināšana ES dalībvalstīs

(Izglītības un zinātnes ministrija, 2008)

Kopš Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, iespēja papildināt savas profesionālās zināšanas un prasmes kādā no ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm ir palielinājusies. Esi aktīvs un uzzini par savām iespējām doties mācību mobilitātē, pieredzes apmaiņā vai praksē! Uzlabotas vai jauniegūtas profesionālās zināšanas un prasmes būs Tava priekšrocība darba tirgū.

Faktu lapa

Kas jāzina, ja vēlos strādāt ES?

(Labklājības ministrija, 2008)

Viena no Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus pamatvērtībām ir brīva cilvēku kustība. Tādējādi Latvijas pilsonim ir garantētas tiesības dzīvot kādā no ES dalībvalstīm, studēt, ceļot, pieteikties darbā un strādāt saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi tiek piemēroti attiecīgās valsts pilsoņiem.

Faktu lapa

Sociālā iekļaušana

(Labklājības ministrija, 2008)

Iedzīvotāju dzīves līmeni un valsts labklājību vienlīdz būtiski ietekmē ne tikai ekonomiskā, bet arī sociālā attīstība. Tāpēc viens no galvenajiem Latvijas sociālās politikas ilgtermiņa mērķiem ir nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana. Eiropas Savienība (ES) sociālo politiku tiešā veidā neregulē, atstājot to dalībvalstu kompetencē. Tomēr kopš iestāšanās ES, Latvija jau vairākus gadus piedalās dažādās ES sadarbības programmās cīņā pret sociālo atstumtību.

Faktu lapa

Tavas iespējas cīņā pret rasismu, ksenofobiju un neiecietību

(Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, 2008)

Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas.

Faktu lapa

Pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas Eiropas Savienībā

(Eiropas Savienības informācijas aģentūra, 2008)

Līdzdalība sabiedriskajās norisēs ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa – tā nodrošina ne tikai iespēju būt informētiem par sabiedrības attīstības procesiem, bet ļauj arī ietekmēt to turpmāko attīstību. Aktīva pilsoniskā sabiedrība dod iespēju iesaistīties iedzīvotājiem Eiropas Savienības (ES) mērķu sasniegšanā un nodrošināt veidu, kā izteikt savus ierosinājumus un kritiku ES institūciju pieņemtajiem lēmumiem.

Faktu lapa

Mazākumtautības un ES: tiesības un iespējas

(Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2008)

Eiropas Savienībā (ES) nepastāv standarti mazākumtautību (minoritāšu) tiesību jomā. ES dalībvalstis praktiskajā darbībā pamatojas uz vairākiem reģionāliem un starptautiskiem dokumentiem. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija nosaka: jebkura persona, kura uzskata, ka ir pārkāptas konvencijā minētās tiesības, var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Attiecībā uz mazākumtautību pārstāvjiem konvencijā īpaši atrunāti šādi gadījumi: tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, domu, apziņas un reliģijas brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī diskriminācijas aizliegums.

Faktu lapa

Mazākumtautības un ES: finansēšanas iespējas

(Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2008)

Latvijas Republika kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2004.gada 1.maijā. Tas dod iespēju Latvijai, tai skaitā mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām (NVO), vēl aktīvāk piesaistīt un izmantot ES strukturālo fondu (jeb struktūrfondu) līdzekļus.

Faktu lapa

Ģenētiski modificēta pārtika

(Zemkopības ministrija, 2008)

Ģenētiski modificēta pārtika ir pārtika, kas satur, sastāv vai iegūta no ģenētiski modificētiem organismiem. Pārtikas produkta marķējums „satur ĢMO” ir sabiedrības informēšanai, lai pircējs varētu izdarīt apzinātu izvēli, nevis brīdinājums par produkta kaitīgumu veselībai.

Faktu lapa

Latvija un ES nauda

(Finanšu ministrija, 2008)

ES budžeta ieņēmumi galvenokārt sastāv no dalībvalstu iemaksām jeb pašu resursiem, kas obligāto maksājumu veidā ik mēnesi tiek iemaksāti ES kopējā budžetā. Iemaksājamo pašu resursu apjoms tiek aprēķināts, vadoties pēc attiecīgajā gadā plānotajiem ES izdevumiem, izmantojot sarežģītas aprēķinu procedūras, kuru mērķis ir sadalīt iemaksu apjomu atbilstošu dalībvalstu turīgumam. ES budžets nedrīkst būt ar deficītu. Iepriekšējā gada ieņēmumu ietaupījums tiek pārnests uz nākamo gadu, attiecīgi samazinot dalībvalsts pašu resursu iemaksas.

Faktu lapa

Eiropas drošības un aizsardzības politikas aktualitātes

(Aizsardzības ministrija, 2008)

Eiropas drošības un aizsardzības politika ir Eiropas Savienības kopējās ārējas un drošības politikas sastāvdaļa. Tā nodrošina Eiropas Savienību ar rīcības spējām, izmantojot civilos un militāros krīzes vadības līdzekļus. Eiropas drošības un aizsardzības politikas mērķi ir attīstīt Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu rīcībā esošās krīzes vadības spējas un nodrošināt civilo un militāro spēju koordinētu izmantošanu krīzes situāciju pārvarēšanai.

Faktu lapa

Veselības aprūpes iespējas ES, EEZ dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā

(Veselības ministrija, 2008)

Jau no 2004.gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā- ES), mūsu valsts iedzīvotājiem paveras plašākas iespējas saņemt veselības aprūpi ES, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk tekstā – EEZ) dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā.

Faktu lapa

Veselīga uztura ieteikumi

(Veselības ministrija, 2008)

Cilvēka lielākā vērtība ir veselība. Tās pamatā ir vairāki faktori, tai skaitā mērena fiziskā slodze, pareizs uzturs, atturēšanās no smēķēšanas un alkohola lietošanas. Ir svarīgi, lai ikdienā lietojamā pārtika saturētu visas organismam nepieciešamās uzturvielas pareizās proporcijās, jo uzturs var būt gan riska, gan veselību aizsargājošs faktors. Veselīga uztura pamats ir kvalitatīva un nekaitīga pārtika, pilnvērtīgs uzturs un vietējā lauksaimniecībā ražotā pārtika.

Faktu lapa