Eiropas Savienības (ES) darbību un Latvijas dalību tajā nosaka pamatlīgumi, par ko vienojas visas ES dalībvalstis. Lisabonas līgums sniedz skaidru atbildi uz jautājumu, ko un kā ES un tās dalībvalstis dara, un nosaka virkni elementu, kas salīdzinot ar pašreizējiem ES pamatlīgumiem mainīs šodienas ES. Lisabonas līgums uzlabo ES institūciju darbību un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī ES politikas jomas, tādējādi veicinot ES ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un tās lomu pasaulē.
Lisabonas (Reformu) līgums tika izstrādāts, balstoties uz 2004.gada Starpvaldību konferences rezultātiem (Līguma par Konstitūciju Eiropai projekta) un 2007.gada 21. un 22.jūnija Eiropadomes apstiprināto mandātu.
2007.gada 18. un 19.oktobra neformālās Eiropadomes Lisabonā ietvaros notika Starpvaldību konference, kuras laikā ES valstu un valdību vadītāji panāca vienošanos par Lisabonas līgumu, tā noslēdzot sešus gadus ilgušo ES līgumu reformas procesu.
2007.gada 13.decembrī Lisabonā notika Reformu līguma svinīgā parakstīšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja valsts prezidents Valdis Zatlers, ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Aigars Kalvītis un ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Māris Riekstiņš.
Svarīgākās izmaiņas, ko paredz Lisabonas līgums:
Piešķir lielāku lomu Eiropas Parlamentam – ES pilsoņu tieši ievēlētais Eiropas Parlaments iegūs jaunas pilnvaras. Tāpat Eiropas Parlaments iegūs līdzvērtīgas pozīcijas ar ES Padomi, kas pārstāv dalībvalstis. Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2009.gada jūnijā. Latvijai Eiropas Parlamentā paredzētas 9 deputātu vietas. |
Piešķir lielāku lomu nacionālajam parlamentam – pirmo reizi Eiropas līgumos valstu parlamenti būs tieši iesaistīti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā jau pašā lēmuma izstrādes sākumā. Nacionālie parlamenti, tajā skaitā Saeima, varēs pārraudzīt, vai ES rīkojas pēc iespējas efektīvāk un tuvāk pilsoņiem, un vai tiek sasniegti labāki rezultāti ES rīcības līmenī, nekā rīkojoties valsts vai vietējā līmenī (subsidiaritātes princips). |
Piešķir lielāku lomu iedzīvotāju viedoklim – pirmo reizi ES vēsturē paredzēta pilsoņu iniciatīva, kas ļaus 1 miljonam ES pilsoņu (no gandrīz 500 miljoniem ES pilsoņu), kas pārstāvēs nozīmīgu daļu ES dalībvalstu, pieprasīt Eiropas Komisijai izstrādāt jaunus priekšlikumus jebkurā jautājumā, kas ir ES kompetencē. Šādu iniciatīvu varēs uzsākt arī Latvijas pilsoniskā sabiedrība. |
Paredz efektīvu lēmumu pieņemšanu – Padome plašāk varēs izmantot kvalificētā balsu vairākuma procedūru. To izmantos vairāk nekā 40 jaunās jomās, kas padarīs darbu efektīvāku. Ja lēmumu pieņemšanai izmanto vienprātības (konsensusa) principu, darba gaita ir lēnāka, jo jebkura dalībvalsts var apturēt lēmuma pieņemšanu. Plānots, ka no 2014.gada Padomē tiks ieviesta jauna lēmumu pieņemšanas kārtība - lēmumu pieņemšana ar dubultā vairākuma balsojumu, kurā katrai dalībvalstij būs 1 balss. Lēmums tiks pieņemts, ja par to būs balsojušas vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāvēs vismaz 65% ES pilsoņu. |
Uzlabo ES institucionālo sistēmu – uz 2,5 gadiem tiks ievēlēts pastāvīgs Eiropadomes priekšsēdētājs, kas ieviesīs garāku politiskā kursa ciklu. Pašlaik Eiropas Komisijā no katras dalībvalsts darbojas viens komisārs. Lai Eiropas Komisija varētu strādāt efektīvāk, no 2014.gada tiks samazināts Eiropas Komisijas locekļu skaits, balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principa. Tas nosaka, ka 2 no 3 Eiropas Komisijas sasaukuma termiņiem Latvijai būs savs komisāram. |
Papildus pašreizējām pilsoņu tiesībām tiks ieviestas jaunas, garantējot Pamattiesību hartā noteiktās brīvības un principus. Pašlaik Pamattiesību harta nav ES līgumu sastāvdaļa. Līgums piešķir hartai juridisku spēku. Tas nozīmē, ka Lisabonas līgums paredz lielākas garantijas pilsoņu tiesību ievērošanai, tomēr tas nenozīmē ES pilnvaru paplašināšanu. |
Paredz vienotu ES balsi pasaulē un solidaritāti starp ES dalībvalstīm – ES Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā, kas vienlaikus būs arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, strādās pie lielākas ietekmes, saskaņotības un ES redzamības ES ārpolitikā. Eiropas Ārējās darbības dienests nodrošinās Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvību visos pasaules reģionos. Tāpat līgums paredz, ka ES un tās dalībvalstis rīkojas kopīgi un solidarizējas, ja kādai no dalībvalstīm uzbrūk teroristi vai notiek dabas vai cilvēku izraisīta katastrofa. |
Pirmo reizi formulē iespēju dalībvalstīm izstāties no ES. |
Šobrīd 24 dalībvalstu parlamenti ir ratificējušas līgumu. Tās ir – Ungārija, Slovēnija, Malta, Rumānija, Francija, Bulgārija, Polija, Slovākija, Portugāle, Dānija, Austrija, Latvija, Lietuva, Vācija, Luksemburga, Igaunija, Somija, Grieķija, Apvienotā Karaliste, Kipra, Nīderlande, Beļģija Spānija un Itālija. Ratifikācija nav notikusi Čehijā un Zviedrijā, bet Īrijā, kā to prasa šīs valsts konstitūcija, tika rīkota tautas nobalsošana par līgumu, kurā vēlētāji to noraidīja. Ratifikācijas process pilnībā pabeigts 21 dalībvalstī.
Plašāku informāciju iespējams iegūt, kā arī ar jaunā līguma tekstu var iepazīsties Eiropas Savienības informācijas aģentūras bibliotēkā, Aspazijas bulv. 28, Rīgā un 33 ES informācijas punktos rajonu bibliotēkās.
Sagatavojusi Eiropas Savienības informācijas aģentūra, izmantojot LR Ārlietu ministrijas un ES informāciju.
10.10.2008.
