2008.gada 15.februārī studenti, mācībspēki, nevalstisko organizāciju pārstāvji diskutēja ar Latvijas un ES augstām amatpersonām par Lisabonas līguma ietekmi un nozīmi.
Šogad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, tiek veikta Lisabonas (t.s.Reformu) līguma ratifikācija, lai tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī. Lai iesaistītu Latvijas sabiedrības pilsoniski aktīvo daļu diskusijā par Lisabonas līgumu un tā nozīmi Latvijas politikā, kā arī aktualizētu un parādītu atšķirīgus skatījumus uz Eiropas Savienības politikas nozīmi Latvijā Lisabonas līgumu kontekstā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika konference "Lisabonas līgums - kā tas mūs ietekmē". Tajā ar uzrunām uzstājās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, Valsts prezidents Valdis Zatlers, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Eiropas Parlamenta deputāts Enrike Barons Krespo un bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunājot konferences dalībniekus, norādīja, ka pagājušā gada 14.decembrī Lisabonā tika pielikts punkts apjukuma un neziņas periodam Eiropas integrācijā. Viņš pauda gandarījumu par to, ka arī Latvija ir sniegusi savu intelektuālo un politisko ieguldījumu šī kopīgā mērķa sasniegšanai. V. Zatlers pauda cerību, ka Līguma ratifikācijas process dalībvalstīs ritēs veiksmīgi, un Lisabonas līgums tuvinās Eiropas valdības un institūcijas no saviem pilsoņiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu norādīja, ka mums ir iespēja atvērt jaunu nodaļu Eiropas integrācijas unikālajā vēsturē: ''Izcilā latviešu filozofe Zenta Mauriņa ir teikusi, ka vērtības nav atrodamas vienatnē. Paplašinātā un reformētā Eiropas Savienība, kuru izveido šis līgums, nodrošinās mums jaunu ekonomisko, politisko un stratēģisko dimensiju. Šī dimensija padarīs visas dalībvalstis stiprākas. Piemēram, es esmu portugālis, bet būt eiropietim ir mans otrais "es". Esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji jūtas līdzīgi. Vērtības, kas mums visiem ir kopīgas, ir palīdzējušas nest mieru, labklājību un demokrātiju visur Eiropā.''
Pārdomu grupas priekšsēdētāja vietniece, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra Lisabonas līguma nozīmi, norādot, ka šis ir otrais svarīgākais notikums, ko pēdējā laikā piedzīvojusi Eiropa. Pirmais bija ES uzdrošināšanās pieņemt desmit jaunās dalībvalstis, kurām bija pavisam citāda pieredze un kuras piedzīvojušas komunisma sekas. Pēc viņas vārdiem, šādi Eiropas Savienība laboja Otrā pasaules kara pielaistās kļūdas. V. Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka "mēs, nacionālo valstu pilsoņi, nedeleģējam savas pilnvaras svešiem cilvēkiem, bet gan tām struktūrām, ko paši esam radījuši."
''Labotajā Līgumā vairs nav iekļauti konstitucionāli elementi, bet gan Konstitūcijas veiksmīgākie risinājumi. Eiropas tautas pagājušā gadsimtā piedzīvoja fašistisko un komunistiskos režīmus, bet tagad mēs ceļam jaunu Eiropas "katedrāli" - Lisabona līgumu, kuru atkalsta tautas un politiskie spēki - labējie un kreisie, sociāldemokrāti, liberāļi un zaļie.'' uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Parlamenta pārstāvis Starpvaldību konferencē Enrike Barons Krespo. Viņš savā runā norādīja, ka Lisabonas līgumā ietvertas visas pilsoņu tiesības, izteiktāka sociālā dimensija, kuru stiprina juridiski saistošā Pamattiesību harta, jaunie mērķi, reāli vērā ņemtie vides jautājumi (klimata pārmaiņas), līdzekļi uzlabotas iekšējās un ārējās drošības garantēšanai (cīna pret terorismu un organizēto noziedzību), kā arī jaunajai Eiropai pielāgots efektīvāks demokrātiskais ietvars.
Pēc uzrunām sekojošajā diskusijā piedalījās Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, LR 9.Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Eva Ikstena, Eiropas Parlamenta deputāti Rihards Pīks un Guntars Krasts, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas docents Daunis Auers.
Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, uzsverot Lisabonas līguma ietekmi uz enerģētikas politiku, norādīja, ka īpaši svarīgi ir tas, ka enerģētikas jautājumi tagad ir ierakstīti ES likumdošanā, kas ir liels solis uz priekšu. Tāpat viņš atzina, ka līdz ar Lisabonas līguma parakstīšanu pastiprinās dalībvalstu solidaritāte enerģētikas jomā.
LR 9.Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle akcentēja Lisabonas līguma ietekmi uz nacionālo parlamentu lomu ES likumdošanas procesā. Viņa norādīja, ka nākamais solis ir līguma ratificēšana, taču, viņasprāt, tautas nobalsošana ES dalībvalstīs par šo lēmumu nav nepieciešama, jo līgums neierobežo nacionālo valstu suverenās tiesības. Viņa arī pauda cerību, ka nacionālajām valstīm pietiks spēka, lai ES līmenī par sarežģītajiem jautājumiem runātu vienā balsī, kā piemēru minot politiku attiecībā uz Krieviju.
Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts norādīja, ka ''ir jāparāda Lisabonas līguma priekšrocības, jo vairāk tāpēc, ka tas netiks nodots tautas nobalsošanai valstīs, kas noraidīja tā agrāko versiju - ES Konstitucionālo līgumu. ES spēs demonstrēt Lisabonas līguma ieguvumus, ja varēs vienoties par straujām un tālejošākām ekonomiskām reformām. ES valstu sabiedrībai un pasaulei jāparāda, ka Eiropa patiešām ieguvusi attīstības dinamismu, ne tikai panākusi tehnisku vienošanos, ka ES ir ne tikai ekonomisks projekts, bet šo savienību virza arī sociāli mērķi. Tā ir elitāra iniciatīva, bet tās piedāvātie elementi noteikti tuvina Eiropu sabiedrībai un cilvēkiem.''
''Kā bijušais Eiropas Konventa loceklis, kas izstrādāja Konstitucionālo līgumu, esmu gandarīts, ka dalībvalstis ir spējušas vienoties par kompromisu - Lisabonas līgumu, kas beidzot izkustina institucionālās reformas no nulles punkta,'' savā runā akcentēja Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks, ''taču vienošanās par līgumu neiezīmē reformu procesa beigas, bet gan sākumu. Cerot, ka līgums tiks ratificēts līdz 2009. gada 1.janvārim, jau šobrīd vēlos mudināt Eiropas institūcijas un dalībvalstis domāt par instrumentiem, kā šo līgumu ieviest dzīvē, it īpaši kopējas ārlietu un enerģētikas politikas jomās.''
Vitālijs Gavrilovs, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis uzsvēra:''Ir noteikta sociālo partneru autonomija un to loma sociālā dialoga nostiprināšanā ES līmenī, kas ir būtiski, lai nodrošinātu darba tirgus dalībnieku ekonomisko un sociālo vajadzību saskaņošanu'' Viņš arī atzina, ka līgumam ir būtiska loma, lai palīdzētu stāties pretī nākotnes izaicinājumiem paplašinātajā Eiropā, kur pieaugošās konkurences un dalībvalstu straujās attīstības apstākļos Eiropai jau laikus jārisina problēmām, kas šobrīd sāk iezīmēties dažās no ES valstīm.
Konferenci ''Lisabonas līgums – kā tas mūs ietekmēs?'' organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs, LR Ārlietu ministrija un Eiropas Savienības informācijas aģentūra. Konferenci un tās laikā notiekošo diskusiju apmeklēja Latvijas valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti, diplomātiskā korpusa pārstāvji, mācību iestāžu rektori, mācībspēki un studenti.
