Eiropas Savienības (ES) deviņas jaunās dalībvalstis, un tajā skaitā arī Latvija, Šengenas zonai pievienojās 2007.gada 21.decembrī. Kipra ir lūgusi uz gadu atlikt tās uzņemšanu Šengenas zonā. Šengenas zonā neietilpst Lielbritānija un Īrija. ES 2007.gada sākumā uzņemtajai Rumānijai un Bulgārijai vēl jāizpilda daudzi drošības kritēriji, lai pievienotos Šengenas zonai.
Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), tāpat kā pārējās jaunās dalībvalstis ir apņēmusies pilnībā ieviest Šengenas konvenciju (turpmāk tekstā – Konvencija) un Šengenas Robežas kodeksu (turpmāk - Kodekss).
Konvencijas un Kodeksa mērķis ir īstenot ES paredzēto brīvu personu un preču kustību, atceļot valstu iekšējās robežas.
Latvija pievienojas Šengenas telpai
Pēc decembra sākumā notiekošās ES Tieslietu un iekšlietu padomes lēmuma Latvija un vēl 8 jaunās ES dalībvalstis pievienojās Šengenas līguma valstu saimei 2007.gada 21.decembrī, atverot sauzemes un jūras robežas, bet 2008.gada martā tika atcelta arī robežkontrole lidostās. 2008.gada 12.decembrī Šengenas zonai pievienojās arī Šveice, kas gan nav ES dalībvalsts. Tas nozīmē, ka šobrīd Šengenas līguma teritorijā ir 25 valstis: Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Ungārija, Polija, Slovēnija, Slovākija, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Islande, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Vācija un Zviedrija.
Pēc pievienošanās Šengenas telpai iekšējas robežas starp šīm valstīm var šķērsot bez pasu pārbaudes un robežkontroles.
Atcerieties - dodoties uz jebkuru Šengenas zonas valsti, vienmēr līdzi jābūt pasei !!!
Izmaiņas robežu sķērsošanā
Personu un transportlīdzekļu robežpārbaudes uz ES iekšējām robežām (ar Igauniju un Lietuvu, iekšējām prāmju un aviācijas līnijām) tiek atceltas. |
Robežpārbaude tiek veikta visām personām, kuras ielido/izlido no/uz valstīm, kas nav Šengenas telpā). |
Uz Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas personu pārvietošanās pāri „zaļajai” robežai tiek atļauta jebkurā vietā. |
Šķēršļi (piemēram, robežkontroles barjeras, aizlieguma zīmes u.c.), kas traucē personu un preču kustībai uz iekšējām robežām, tiek likvidēti. |
Lidostās un ostās pasažieru plūsma tiek sadalīta starp Šengenas un ne-Šengenas termināliem. |
Personu pārbaude notiek Šengenas informatīvajā sistēmā (SIS) . |
Tiek veiktas neregulāras imigrācijas pārbaudes pierobežas teritorijās gar iekšējām robežām. |
Šengenas informācijas sistēma (SIS)
SIS ir vienotā datubāze, kur apkopota plaša informācija par meklējamām un pazudušām personām un objektiem, nozaudētiem un nederīgiem dokumentiem un ieročiem. Tā ir lielākā informācijas sistēma pasaulē. Lai atbalstītu un pārraudzītu SIS, visās dalībvalstīs, arī Latvijā, ir izveidoti „SIRENE” nacionālie biroji, kuru uzdevums ir pārraudzīt, kā tiek ievadīti dati un kādā veidā šie dati tiek izmantoti, nodrošinot informācijas apmaiņu ar sistēmā esošajiem datiem, kad tiek konstatēta meklējamā/kontrolējamā persona vai objekts.
Kompensējošie mehānismi
Kaut arī pievienošanās Šengenas zonai nozīmē pilnīgu pārbaudes atcelšanu uz Šengenas valstu iekšējām robežām, svarīgākie kontroles mehānismi tiek saglabāti:
| dalība kopējās operācijas ar Lietuvas un Igaunijas kompetentajām iestādēm uz jūras robežām un kopējas migrācijas pārbaudes pie iekšējām robežām; |
| attīstās Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežsargu/policijas/muitas kontaktpunktu darbība; |
| policisti/robežsargi un muitnieki, kas veic kādas personas novērošanu uzsākta kriminālprocesa ietvaros savas valsts teritorijā, var turpināt šo novērošanu Lietuvas un Igaunijas teritorijā; |
| policisti/robežsargi un muitnieki, kas vajā kādu personu par izdarītu noziegumu savā valsts teritorijā, var turpināt vajāšanu Lietuvas un Igaunijas teritorijā; |
| saskaņā ar Valdības lēmumu Robežkontrole uz Eiropas Savienības iekšējām robežām var tikt atjaunota uz laiku; |
| tiek palielināta Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu dalība starptautiskajās misijās un FRONTEX un EUROPOL kopējos pasākumos. |
| tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki no 2007. gada 1. septembra izmanto SIS. |
Vīzas
Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas valstu saimei trešo valstu pilsoņi, kuri ir saņēmuši Šengenas vīzu (vienota vīza 26 valstīm) vai uzturēšanas atļauju, var ar to ieceļot un uzturēties arī Latvijas Republikā, kā arī šķērsot tas teritoriju tranzītā ar nosacījumu, ka viņu uzturēšanās laiks Šengenas teritorijā nepārsniegs 90 dienas pusgadā. Ja persona vēlas uzturēties Latvijā ilgāk, tai jāsaņem uzturēšanās atļauja. Šis nosacījums attiecas arī uz personām, kurām Šengenas vīza izsniegta Latvijā.
Latvijas nepilsoņi bez vīzas Šengenas teritorijā var ceļot jau kopš 2007. gada janvāra. Pēc mūsu valsts pievienošanās Šengenas zonai brīvi pārvietoties ES dalībvalstīs var arī tie citu valstu (piemēram, Krievijas) pilsoņi, kam ir Latvijas uzturēšanās atļaujas. Izņēmums ir Lielbritānija un Īrija, kas nav Šengenas līguma valstis, tāpēc Latvijas nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, lai ieceļotu šajās valstīs, joprojām nepieciešama vīza.
Informācija par ieceļošanu Latvijā
Žurnāla "Latvija Eiropas Savienībā" septītajā numurā tiek diskutēti jautājumi saistībā ar Šengenas zonu un Latvijas pievienošanos tai. Tiek apskatīta Šengenas zonas vēsturiskā izveidošanās, galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Eiropa bez robežām, kā arī izmaiņas, kas notika un notiks saistībā ar Latvijas dalību Šengenas konvencijā.
Eiropas Savienības (ES) deviņas jaunās dalībvalstis, un tajā skaitā arī Latvija, Šengenas zonai pievienojās 2007.gada 21.decembrī. 
