Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdes priekšsēdētājs Dr. Juris Dzelme analizē 21.gadsimta prasību diktētās pārmaiņas Eiropas izglītības sistēmā, kā arī skaidro, kā notiek savstarpējā diplomu un kvalifikāciju atzīšana Eiropā. Par vienotas augstākās izglītības telpas veidošanos Eiropā žurnāla redaktore Ilze Garoza iztaujā Rektoru padomes ģenerālsekretāru Andreju Rauhvargeru. Apaļā galda diskusijā par Latvijas augstāko izglītību kā potenciālo eksportpreci diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Ārlietu ministrijas, kā arī augstskolu pārstāvji.

Latvijā piedāvātās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām analizē Latvijas Universitātes profesore Biruta Sloka, profesionālās izglītības pozicionēšanos Latvijas darba tirgū intervijā žurnālam skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, bet par mūžizglītības lomu stāsta Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore Ingrīda Mikiško. Akadēmisko programmu aģentūras direktors Dr. Alberts Prikulis raksta par Latvijas studentu iesaisti ES izglītības atbalsta programmā Erasmus un ieguvumiem no tās. Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Eva Ikstena skaidro neformālās izglītības nozīmi aktīvas un konkurētspējīgas sabiedrības veidošanā, bet sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Maija Golubeva pamato svešvalodu apguves politikas attīstības nepieciešamību Latvijā.

Žurnālā sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks Valts Kalniņš žurnālā piedāvā teorētisku ieskatu lobisma jautājumā, Eiropas Savienības informācijas aģentūras projektu vadītājs Rinalds Rudzītis skaidro lobiju piekļuves ES lēmumus pieņemšanā iesaistītajām institūcijām, kā arī tieši Latvijas NVO iespējas pārstāvēt savas intereses ES mērogā. Par Latvijas nacionālo pozīciju veidošanos un to pārstāvēšanu ES institūcijās stāsta Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta direktore Guna Japiņa, savukārt Rīgas pilsētas un reģiona pārstāvniecības ES vadītāja Egita Aizsilniece iepazīstina ar pieredzi interešu pārstāvēšanā. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle stāsta par Latvijas darba devēju iespējām ES, kā arī analizē SIA „Laval un Partneri” lietu no Latvijas uzņēmumu interešu aizstāvības viedokļa.

Par savas organizācijas pieredzi kampaņu par demokratizāciju īstenošanā stāsta Eiropas Federālistu apvienības ģenerālsekretārs Žans Marks Simons. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks un Eiropas Parlamenta deputāta palīgs Mārtiņš Zemītis skaidro Eiropas Parlamenta pozīciju attiecībā uz jauno lobēšanas regulējumu ES institūcijās, bet Ivars Bušmanis no Eiropas Komisijas pārstāvniecības – Eiropas Komisijas ES pārredzamības iniciatīvu. KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece skaidro lobisma regulējuma nepieciešamību Latvijā, bet konsultants Pēteris Viņķelis vēsta par interešu aizstāvju darba specifiku Latvijā.

Linda Kurzemniece iepazīstina lasītāju ar ES pilsoņu tiesībām un iespējām izglītības jomā, Inese Stepiņa – ar ES darba tiesībām, bet Sovita Štrausa analizē, vai nodokļu režīms var radīt šķēršļus darbam citā ES valstī.  Dace Zabiņako skaidro ES pilsoņu tiesības uz sociālo drošību ES dalībvalstīs, bet Toms Noviks stāsta par iespējām, ko ceļotājiem piedāvā Eiropas vienotā bezmaksas veselības apdrošināšanas karte. Linda Duntava iepazīstina ar gaidāmajiem noteikumiem patēriņa kredītlīgumiem ES. Pircējiem veltītus tematus aplūko Juris Zinārs un Daina Krastiņa, iepazīstinot ar pārtikas drošības prasībām un kontroles mehānismiem, Sanita Biksiniece analizē tūrisma pakaplojumu pircēju tiesības, savukārt Mārtiņš Ozoliņš raksta par pārrobežu pirkumiem internetā. Praktiskus padomus ikvienam ES patērētājam sniedz Aija Gulbe, bet Jūlija Baranovska piedāvā lasītājiem pārskatu par iestādēm, kas var sniegt palīdzību, ja pārkāptas patērētāja tiesības.

Žurnāls intervijā ar Gerhardu Štikelu lasītāju iepazīstina ar ES valodas politiku, savukārt Ina Druviete stāsta par nacionālās valodas lomu ES daudzvalodības telpā. Jānis Valdmanis raksta par Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju par valstu oficiālo valodu statusa stiprināšanu. Žurnālā atrodama informācija par Latvijai pieejamo ES finansējumu kultūras nozares attīstībai, kā arī filmu nozares projektiem. Anda Miķelsone analizē radošo industriju attīstību Eiropā un Latvijā, savukārt Sanda Belte pēta latviešu tulku nepietiekamību ES institūcijās un tulku sagatavošanas problēmas. Ainārs Dimants raksta par politizētu Latvijas sabiedrisko raidorganizāciju sistēmu. Nesen spēkā stājušos Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un par Starpkultūru dialoga gada nozīmi un plānotajām aktivitātēm.

Žurnāla "Latvija Eiropas Savienībā" septītajā numurā tiek diskutēti jautājumi saistībā ar Šengenas zonu un Latvijas pievienošanos tai. Tiek apskatīta Šengenas zonas vēsturiskā izveidošanās, galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Eiropa bez robežām, kā arī izmaiņas, kas notika un notiks saistībā ar Latvijas dalību Šengenas konvencijā.

Sestais žurnāla "Latvija Eiropas Savienībā" numurs apskata jautājumus par vides politiku Eiropā. Eiropas politikas un tiesību eksperti žurnālā raksta gan par ES prasībām un to īstenošanu Latvijā vides jomā, gan ES vides politiku un kompromisu starp vides saglabāšanu un ekonomisko attīstību. Eksperti skaidro vides problēmas Latvijā, kā arī to, kā ikviens var dzīvot, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi. Turklāt, kā vēsta žurnālā atrodamie pētījumu rezultāti, iedzīvotāji Latvijā un citur Eiropā vēlas dzīvot zaļāk – saskaņā ar dabu un vidi.

Piektais žurnāla numurs veltīts Līgumam par Konstitūciju Eiropai. ES paplašināšanās tempi kopš 1995.gada radījuši nepieciešamību nopietni domāt par ES institūciju refomēšanu. Līguma par Konstitūciju Eiropai izstrādāja Eiropas Konvents, par to notikušas asas debates dalībvalstīs, turklāt franši un nīderlandieši pateica "nē'" Līgumam. Eiropieši šobrīd ne vien meklē risinājumu, kā izkļūt no konstitucionālās krīzes, bet arī mēģina vienoties par kopīgajām vērtībām un ES nākotni. 

Ceturtā numura tēma - ES paplašināšanās. Cik tālu ES var paplašināties?  ES spējas integrēt jaunās valstis, lai neizveidotos pretējs process, ka tās sāk apdraudēt eiropeisko identitāti, būt par cēloni jauniem konfliktiem ES iekšienē un pakļaut riskam ES robežas. 2007. gada pirmajā pusē prezidējošā valsts - Vācija. Rumānijas un Bulgārijas pilntiesīgie komisāri pie viena galda ar pārējiem 25 valstu pārstāvjiem Eiropas Komisijā, rumāņu un bulgāru Eiropas Parlamenta deputāti ieņems vietas politiskajās grupās un spriedīs par tālāku paplašināšanos, par valstīm Austrumeiropā, Krievijas kaimiņos, Balkānos, kas lūkojas ES virzienā.

Trešā žurnāla numura tēma ir enerģētika. Rakstu autori iepazīstina ar sadarbību enerģētikas jomā Eiropas Savienībā (ES) un Baltijas jūras valstu reģionā, Somijas prioritātēm enerģētikas jomā tās prezidentūras laikā ES Padomē, Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnēm un degvielas cenu veidošanos Latvijā.

Otrais žurnāla numurs veltīts tēmai - Lisabonas stratēģija – ES ekonomiskās attīstības programma, kas paredz ES padarīt par konkurētspējīgāko pasaules reģionu. Žurnālā diskutēts par Lisabonas stratēģijas mērķiem – pētniecību, uz zināšanām balstītu ekonomiku un inovāciju – to sasniegšanu, kā arī Latvijas nacionālo Lisabonas programmu.